Ļeņins dzimis 1870. gada 22. aprīlī Krievijas impērijas Simbirskā, kas vēlāk pārdēvēta par Uļjanovsku. Savu radikālo marksistisko uzskatu dēļ Ļeņinam 19. gadsimta pēdējos gados nācās gadu pavadīt cietumā un dzīvot Sibīrijā.
Pēc atbrīvošanas Ļeņins devās uz Eiropu, kur aktīvi nodarbojās ar marksisma idejām, apmeklēja dažādus sociālistu pasākumus. Pēc tam, kad 1917. gadā pēc Februāra revolūcijas no troņa atkāpās Krievijas imperators Nikolajs II, Ļeņins atgriezās dzimtenē.
Kopā ar Ļevu Trocki viņš veica boļševiku valsts apvērsumu (Oktobra revolūcija), pārņemot varu no Pagaidu valdības.
Ļeņins kļuva par premjerministru jeb boļševiku terminoloģijā Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju, padzina ievēlēto Satversmes sapulci un aizliedza citas politiskās partijas.
Ļeņins ķērās pie represīvā orgāna Čekas radīšanas un pasludināja "Sarkano teroru". "Viņš ticēja vardarbībai kā jebkuras problēmas risinājumam," medijam RFE/RL norāda vēsturnieks Nikita Sokolovs.
Pēc smagām veselības problēmām Ļeņins mira 1924. gada 21. janvārī. Viņa ķermenis tika iebalzamēts un joprojām atrodas mauzolejā Sarkanajā laukumā Maskavā.
Mūsdienu Krievijā Staļins populārāks
Lai gan Padomju savienībā tika uzturēts masīvs Ļeņina kults, viņa portreti un bistes vēl astoņdesmito gadu beigās bija katrā iestādē un bērnudārzā, bet boļševiku vadoņa simtgade 1970. gadā tika atzīmēt ar vērienu, mūsdienu Krievijā, kur nostalģija pēc PSRS ir spēcīga, biežāk pieminēts un populārāks ir Ļeņina pēctecis PSRS vadītāja amatā Josifs Staļins.
Staļina vārds mūsdienu Krievijā tiek saistīts ar uzvaru Otrajā pasaules karā un viņš tiek pasniegts kā "veiksmīgs menedžeris".
Vladimira Putina Krievijā Ļeņins ir palicis starp divām dominējošām ideoloģiskām straumēm – diktatora Staļina slavināšanu, kuru pats Ļeņins raksturoja kā "pārāk rupju" un savā pēdējā politiskajā gribā vēlējās viņa atcelšanu no partijas ģenerālsekretāra amata, un nostalģijas pēc cara laikiem, pret kuru valdīšanu Ļeņins iestājās, RFE/RL skaidro vēsturnieks un profesors Konstantīns Morozovs.
Ļeņina pieminēšana tiek pieklusināta tā paša iemesla dēļ, kāpēc bez pompozitātes pirms trim gadiem tika atzīmēta 1917. gada boļševiku apvērsuma simtgade, atzīmē vēsturnieks.
Putins, kurš jau 20 gadus atrodas pie varas par spīti kritikai un opozīcijai, vairākkārt ir uzsvēris, ka stabilitātei ir milzu nozīme. Taču Ļeņins bija revolucionārs.
2016. gadā Putins, komentējot boļševiku apvērsuma simtgadi, norādīja, ka apvērsumi nenovēršami noved pie zaudētām dzīvībām, ievainojumiem, ekonomiskās lejupslīdes un bēdām.
PSRS laikā Ļeņins bija kļuvis teju par popkultūras tēlu, katra padomju bērna draudzīgo "vectētiņu". Taču boļševika līdera labo tēlu ievērojami sabojāja arhīvu informācijas publicēšana PSRS sabrukuma laikā.
"Viņš neapšaubāmi bija noziedznieks. Tas ir dokumentēts un pierādīts, ka uz viņa sirdsapziņas ir asiņu upes," RFE/RL komentē Sokolovs.
Turpretim Valsts drošības komitejas (VDK) un Komunistiskās partijas Centrālkomitejas dokumenti, kuros ir visa informācija par Staļina darbībām, ir slepeni līdz pat šai dienai, viņš atzīmē.
