Ideja aizstāt kirilicu ar latīņu alfabētu Uzbekistānā nav jauna. Jau 1993. gada septembrī parlaments pieņēma likumu, nosakot, ka pirmklasniekiem jāapgūst latīņu alfabēts jau no nākamā gada, bet visai sabiedrībai to vajadzētu pazīt un lietot līdz 2000. gadam. Likums gan netika pildīts.
Alfabētu vēlreiz pārstrādāja 1995. gadā, uzsākot jau vairāk nekā 20 gadus ieilgušu diskusiju par to, kāds vispār ir alfabēta uzdevums. Pirmais variants paredzēja, ka latīņu alfabēts tehniski aizstāj līdzšinējo kirilicā veidoto alfabētu, kas Uzbekistānā ieviests 40. gados. Citi uzskata, ka jaunajam alfabētam jāizceļ uzbeku valodas specifika ar dažādām diakritiskām zīmēm (piemēram, latviešu valodā tās ir garumzīmes un mīkstinājuma zīmes).
Jaunākajā un par galējo dēvētajā alfabēta versijā atstātas tikai četras diakritiskās zīmes. Darba grupas Taškentas Valsts universitātes paspārnē izstrādātā versija esot ļoti tuva turku valodas alfabētam, ņemot vērā, ka uzbeku valoda ir viena no tjurku saimes valodām. Piemēram, tajā iekļauti burti "ş" un "ç", bet, atšķirībā no iepriekšējām versijām, atmestas zīmes "oʻ" un "gʻ", tās aizstājot ar "ó" un "ǵ". Savukārt alfabētā kā noslēdzošā 30. zīme iekļauts apostrofs " ʻ ", lai atzīmētu vietas vārdos, kurās jāmīkstina līdzskaņi.
Lai gan latīņu alfabēts tā arī nav pilnvērtīgi ieviests, valstī plaši tiek izmantoti abi. Faktiski vecākā paaudze biežāk rakstiskai saziņai izvēlas kirilicu, bet jaunākā – latīņu alfabētu, atzīmē "Eurasia Net". Tomēr esot pāragri spriest par valsts pilnīgu pāreju uz otro, jo šīs reformas nozīmējot arī milzīgas izmaksas.
Uzbekistāna ir tikai viena no valstīm, kas apsver kirilicas nomaiņu pret latīņu burtu rakstību. Kazahstānā kārtējais jaunais alfabēts tika izstrādāts pirms diviem gadiem, bet saņēma skarbu kritiku no sabiedrības. Neskatoties uz to, valsts apņēmusies latīņu alfabētu pilnībā ieviest līdz 2025. gadam.
