Uzbekistānā pieņemšanai tiek virzīts likumprojekts piemērot naudas sodus amatpersonām, kuras oficiālos dokumentus nesagatavos tikai uzbeku valodā. Krievijas Ārlietu ministrijas nosodošā norāde, ka tas esot prettiesiski attiecībā pret minoritātēm, savukārt sadusmojusi Uzbekistānu, raksta "Eurasia Net".
Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova iepriekš paziņojusi, ka krievu valodas lietojuma saglabāšana oficiālajā apritē būtu atbilstoša "vēstures un tagadējo attiecību kvalitātes garam". Uzbekistānas ārlietu ministrija tam savukārt atbildējusi ar norādi, ka nav pieņemama ārvalstu amatpersonu jaukšanās Uzbekistānas iekšlietās, tostarp attiecībā uz valsts valodas lietošanas kārtību.
Zaharova arī brīdināja, ka Krievu valodas zināšanu pasliktināšanās varētu negatīvi ietekmēt to uzbeku intereses, kuri vēlas studēt un strādāt ārpus valsts. "Tiktāl izskatās, ka likumprojekta atbalstītāju ir mazākumā," viņa pauda, nenorādot, kas ir viņas informācijas avoti.
Likums, kas paredz oficiālos dokumentus vest tikai uzbeku valodā, pieņemts jau 1995. gadā, un jaunais likumprojekts tikai to stiprina, paredzot sodu par 25 gadus senā likuma neievērošanu. Nepamierinātību par to pauduši gan krievi un citi lielākoties slāvu etniskajām grupām piederīgie, gan daļa uzbeku, jo daļa uzbeku valodu nemaz nepārvalda.
Sods paredzēts līdz pat 100 eiro liels. Publiski izskanējušas bažas, ka daudzām amatpersonām tas varētu nozīmēt darba zaudēšanu viņu nepietiekamo vai neesošo valsts valodas zināšanu dēļ, atzīmē medijs.
Uzbekistānas teritorijā krievu valoda plaši tiek lietota jau vairāk nekā simts gadus, un portāls raksta, ka vēl pērn pavasarī grupa pašpasludinātas uzbeku inteliģences pārstāvju aicināja Krievu valodai atjaunot valsts valodas statusu.
