Uzbrukumi, kaujinieki, apvērsumi: kā Baltkrievijā pirms katrām vēlēšanām notiek incidenti
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pretendē sesto reizi sēsties valsts prezidenta krēslā. Trauksmainajā priekšvēlēšanu laikā izskanējušas ziņas par aizturētiem kaujiniekiem, kas esot plānojuši provokācijas un masu nekārtības. Ja atskatās vēsturē – par dažādiem valsts drošības draudiem Minska tradicionāli ir ziņojusi pirms katras Lukašenko ievēlēšanas reizes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

33 'Vagnerieši'

29. jūlijā tika ziņots par 33 Krievijas privātās militārās kompānijas
"Vagner" algotņu aizturēšanu
Baltkrievijā. Drošībnieki apgalvoja, ka vēl aptuveni 170 kaujinieki tiek meklēti. Drīz vien izmeklētāji algotņus un baltkrievu opozīcijas pārstāvjus apsūdzēja nemieru gatavošanā pirms 9. augusta vēlēšanām.

Saskaņā ar mediju ziņām un dažādiem paziņojumiem kaujinieki, iespējams, caur Baltkrieviju patiesībā devušies tranzītā uz kādu trešo valsti. Pie viņiem atrastas lidmašīnas biļetes uz Stambulu, taču baltkrievu izmeklētāji tās uzskata tikai par kaujinieku alibi, jo tās nav tikušas izmantotas.

Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja norāda, ka aizturētie Krievijas pilsoņi devuši pretrunīgas liecības – daļa stāstījusi, ka lido uz Turciju, turklāt norādot dažādus brauciena mērķus, piemēram, apskatīt Stambulas Svētās Sofijas katedrāli. Citi saukuši citas valstis.

Krievijas vēstnieks Baltkrievijā Dmitrijs Mezencevs iepriekš teica, ka aizturētie pilsoņi ir kādas apsardzes kompānijas darbinieki, kuri dodas apsargāt enerģētikas infrastruktūru un resursus ārzemēs. Konkrētu valsti viņš nenosauca.

"Radio Svoboda", analizējot Baltkrievijas TV kadrus no algotņu aizturēšanas, pieļāva, ka algotņi bijuši ceļā uz Āfrikas valsti Sudānu, kur esot par "Putina pavāru" dēvētā uzņēmēja Jevgēnija Prigožina intereses.

Savukārt Krievijas konsuls Baltkrievijā pirmdien paziņoja, ka aizturētie pilsoņi bijuši ceļā uz kādu Latīņamerikas valsti. Arī viņš konkrētu vietu nenosauca, taču daži mediji min Venecuēlu, kurai ar Maskavu ir draudzīgas attiecības.

"Telegram" kanāls "WarGonzo" ziņoja, ka algotņi caur Stambulu plānojuši nokļūt Lībijā. Pēc dažām dienām tas pats kanāls precizēja, ka kaujinieki devušies uz Venecuēlu.

Lai kāds arī būtu bijis algotņu mērķis, Lukašenko oponentiem un daudziem vērotājiem varasiestāžu darbības izskatās pēc ierasta prezidenta priekšvēlēšanu trika, lai radītu apdraudējuma sajūtu un diskreditētu opozīciju.

Dažādi drošības incidenti kā likums notikuši arī pirms iepriekšējām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Pēdējā gadījuma atšķirība ir tā, ka šoreiz deklarētais apdraudējuma nācis no Krievijas, ar kuru Minskas tradicionāli draudzīgās attiecībās pēdējos gados ir sašķobījušās.

1994. Uzbrukums kandidātam

1994. gadā Baltkrievijā notika pirmās prezidenta vēlēšanas, tajās kandidēja arī bijušais kolhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko.

17. jūnijā, nedēļu pirms balsošanas, medijus pāršalca ziņas par uzbrukumu kandidātam Lukašenko. Iepriekšējā vakarā Lukašenko ar saviem kampaņas biedriem braucis ar auto Vitebskas apgabalā, kad kandidāta "Mercedes" apdzinis kāds "Ford" spēkrats, no kura raidīti šāvieni pa politiķu auto. Viena lode nosvilpusi vien pāris centimetrus gar Lukašenko galvu.

Drošības iestādes izmeklēšanas eksperimenta laikā gan secināja, ka automašīnas apšaudīšana kampaņas dalībnieku klāstītajos apstākļos nebija iespējama un tas bijis inscenējums.

2001. CIP un MI6 sazvērestība

2001. gada augustā, kad līdz vēlēšanām bija atlicis mēnesis, Lukašenko TV uzrunā paziņoja, ka valstī tiek gatavota bruņota varas sagrābšana, un apsūdzēja opozīciju apvērsuma gatavošanā.

Šo netīro nodomu veikšanai valstī esot izveidots informācijas tīkls, ko veido "visos valsts rajonos izvietoti amerikāņu datori", apgalvoja līderis.

Divas nedēļas pirms vēlēšanām, 27. augustā, iznāca laikraksta "Zavtra" speciālais numurs ar rakstu "Operācija "Baltais stārķis"" un apakšvirsrakstu "Ārvalstu specdienesti – pret Baltkrieviju".

Publikācijā bija stāstīts par Rietumu specdienestu (CIP, MI6, BND un citu) rūpīgi izplānotu operāciju gāzt Lukašenko. Avīzes eksemplāri tika dalīti bez maksas un mesti pasta kastītēs, raksta "Kommersant".

2001. gada vasarā opozīcijas kandidātu štābos sekoja aptuveni 20 kratīšanas ar biroja tehnikas un aģitācijas materiālu konfiskāciju, kā arī kratīšanas kampaņās iesaistīto cilvēku dzīvesvietās. Par valsts apvērsuma un varas sagrābšanas mēģinājumu notiesāts neviens netika.

2006. Ūdens saindēšanas plāni

Mēnesi pirms prezidenta vēlēšanām, 24. februārī, tika aizturēti četri vēlēšanu novērošanas organizācijas "Partnerība" aktīvisti. Valsts Drošības komiteja (VDK) paziņoja, ka ir atklāta sazvērestība ar mērķi vardarbīgi sagrābt varu valstī.

Saskaņā ar VDK versiju "Partnerība" vēlēšanu dienā, 19. martā, paziņotu, ka balsošanas rezultāti ir falsificēti, bet opozīcija izvestu ielās cilvēkus un sarīkotu teroraktu ļaužu pūlī. Savukārt varas sagrābšanā piedalītos kaujinieki no Gruzijas, Ukrainas un bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

TV kadros tika demonstrēti konfiscētie ieroči, bet aizturētie aktīvisti stāstīja, ka ir apmācīti rīkoties ar ieročiem un sprāgstvielām, kā arī masveidā saindēt cilvēkus, sabojājot ūdensvada ūdeni ar saindētu žurku.

"Partnerības" aktīvistus notiesāja par nelikumīgu sabiedriskās organizācijas darbību, piespriežot no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem ilgus cietumsodus.

2010. Granātmetējs un ledus cirtņi

Prezidenta vēlēšanu dienā 10. decembrī Minskā uz protesta akciju pret Lukašenko pulcējās desmiti tūkstoši cilvēku. Akcijas laikā tika aizturēti septiņi prezidenta amata kandidāti – viņus apsūdzēja masu nekārtību organizēšanā. Vēlāk apsūdzībām tika pievienots arī valsts apvērsuma mēģinājums.

Lukašenko paziņoja, ka viņa rīcībā ir audio ieraksts, kurā kandidāts Nikolajs Statkevičs ar Ukrainas pārstāvjiem apsprieduši administratīvo ēku šturmēšanu un rezervētu premjera krēslu opozicionāram Statkevičam.

TV demonstrēja filmu, kurā tika apgalvots, ka opozīcija gatavo apvērsumu un kādā garāžā atrasta munīcija, sprāgstvielas, triecienšautenes un granātmetējs. Savukārt protestu dalībniekiem Minskas centrā konfiscēti 65 armatūras stieņi, caurules, divi ledus cirtņi un nūjas.

Mēnesi pēc vēlēšanām Lukašenko paziņoja, ka plānoto apvērsumu sponsorējuši ārvalstu specdienesti, bet izpildītāju loma atvēlēta vietējiem "politiskajiem blēžiem".

Opozicionāri un kandidāti tika notiesāti uz dažādiem ieslodzījuma termiņiem, vairums iznāca brīvībā 2012. gadā. Savukārt 2015. gadā, uzlabojoties attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), Lukašenko apžēloja uz sešiem gadiem notiesāto Nikolaju Statkeviču.

2015. 200 ukraiņu kaujinieki

Dienu pirms prezidenta vēlēšanām, kam bija jānotiek 11. oktobrī, robežsardze ziņoja, ka uz robežas ar Ukrainu aizturēti aptuveni 200 jauni kaimiņvalsts pilsoņi, kuri mēģinājuši iekļūt valstī.

Pie aizturētajiem lielā skaitā atrasti traumatiskie šaujamieroči, vāles, steki, kamuflāžas apģērbs un sejas maskas. Daži bijuši izsludināti starptautiskā meklēšanā, paskaidrot savu brauciena mērķi nav spējuši.

Vēlēšanu dienā pēc nobalsošanas Lukašenko iecirknī vērsās pie ukraiņu žurnālistes. "Jūs mums vairs nesūtiet kaujiniekus. Mēs jau esam noguruši uz robežas viņus aizturēt – ar granātām, vālēm, pistolēm, munīciju. Es jau esmu noguris lasīt tos ziņojumus un skatīties tās kinofilmas un dažādas fotogrāfijas. Nevajag! Dzīvosim draudzīgi!" teica Lukašenko.

Uz robežas aizturētie tikuši nosūtīti atpakaļ uz Ukrainu. Pēc vēlēšanām incidents vairs nav pieminēts.

Par to, kā 1999. gadā bez pēdām pazuda Lukašenko oponenti, var lasīt šeit.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aleksandrs Lukašenko Baltkrievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form