ANO Ģenerālā Asambleja ceturtdien oficiāli uzsāka sarunas par Drošības padomes sastāva paplašināšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ģenerālās Asambleja īpašā, aiz slēgtām durvīm notikušā sēdē vienojās uzsākt sarunas par pieciem svarīgākajiem jautājumiem - Drošības padomes dalībnieku kategorijas, veto tiesības, ģeogrāfiskā pārstāvniecība, paplašinātās padomes lielums un tās darbības metodes, kā arī attiecības starp Drošības padomi un Ģenerālo Asambleju.

Tomēr faktiskās sarunas sāksies tikai 4.martā. Starpvaldību konsultācijas ekspertu līmenī ilgs divus mēnešus, bet maijā paredzēta Ģenerālās Asamblejas sarunu otrā kārta, kurā tiks apspriesti jau konkrēti priekšlikumi.

Vairums valstu piekrīt, ka Drošības padomi, kuras sastāvs pamatā atspoguļo spēku samēru pēc Otrā pasaules kara, nepieciešams paplašināt, atspoguļojot šodienas realitāti, taču nav vienprātības, kā tas paveicams.

Šobrīd Drošības padomi, kura tiesīga lemt par sankciju noteikšanu un par miera uzturētāju nosūtīšanu un konflikta zonām, veido pieci pastāvīgie locekļi ar veto tiesībām - ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna un Krievija -, kā arī desmit pagaidu locekļi.

Pagaidu locekļus uz diviem gadiem, pamatojoties uz reģionālo principu, ievēlē Ģenerālā Asambleja. Pašreizējais Drošības padomes pagaidu locekļu skaits noteikts 1965. gadā. Sākotnēji, pēc Otrā pasaules kara izveidojot ANO, organizācijas galvenajā lēmējinstitūcijā bija tikai seši pagaidu locekļi.

2005. gadā tā sauktā četru grupa (G4) - Vācija, Brazīlija, Indija un Japāna - izdarīja aktīvu spiedienu, cenšoties panākt savu uzņemšanu Drošības padomē pastāvīgo locekļu statusā līdz ar divām Āfrikas valstīm, taču neprasot sev veto tiesības.

Tomēr G4 priekšlikums neguva pietiekamu atbalstu, jo tam pretojās tādas reģionālās lielvaras kā Itālija, Pakistāna un Argentīna.

"Vairs nekādas obstrukcijas. Sarunām ir jāsākas," runājot ar žurnālistiem, uzsvēra Francijas vēstnieks ANO Žans Moriss Ripērs. "Lielais vairākums [ANO] locekļu vēlas paplašināšanu. Viņi ir pārliecināti, ka padome pietiekami nepārstāv šodienas pasauli un ka tas mazina tās leģitimitāti un efektivitāti."

Ripērs piebilda, ka Parīze un Londona atbalsta pastāvīgo locekļu statusa piešķiršanu G4 valstīm, kā arī divām Āfrikas valstīm.

Tomēr ņemot vērā atsevišķu valstu iebildumus pret šādu formulu, Francija un Lielbritānija, iziešanai no strupceļa ierosina vienoties par "pagaidu reformu", norādīja vēstnieks.

"Pārejas periodā radīsim ievēlēto locekļu kategoriju, kuri tiek ievēlēti uz ilgāku laiku," sacīja Francijas pārstāvis, neminot konkrētu valstu skaitu, kas varētu pretendēt uz šo pagaidu statusu.

Viņš pauda piesardzīgu optimismu, izsakot cerību, ka vienošanos par pagaidu risinājumu varētu panākt līdz šī gada septembrim.

Drošības padomes paplašināšanai nepieciešams vismaz divu trešdaļu Ģenerālās Asamblejas locekļu atbalsts, kā arī visu piecu Drošības padomes pastāvīgo locekļu piekrišana.

Pēc gadiem ilgā strupceļa, kādā bija nonācis jautājums par Drošības padomes paplašināšanu, jaunu mēģinājumu atsākt sarunas 2007. gadā iniciēja pašreizējā Ģenerālās Asamblejas prezidenta Miguela D'Eskoto priekštecis. Kopš tā laika diskusijas noritējušas gan par sarunu formātu, gan par vairākiem Drošības padomes paplašināšanas modeļiem.

Pagājušā gada septembrī Ģenerālā Asambleja vienojās, ka februārī tiks uzsāktas oficiālas sarunas.

"Pašreizējais ekonomiskās nestabilitātes klimats ir izgaismojis nepieciešamību pēc stipras, pārstāvnieciskas un efektīvas starptautiskās organizācijas," uzsvēra Lielbritānijas vēstnieks ANO Džons Seiverss. "Lai gūtu panākumus, nepieciešama visu [iesaistīto] pušu elastība."

Tikmēr atsevišķas ANO dalībvalstis atzīst, ka reformu veiksme lielā mērā būs atkarīga no jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas nostājas.

"Savienotās Valstis uzskata, ka Drošības padomes ilgtermiņa leģitimitāte un dzīvotspēja ir atkarīga no tās [spējas] atspoguļot 21.gadsimta pasauli," atzina nesen ieceltā ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa.

Viņa uzsvēra, ka Vašingtona "nesaista Drošības padomes reformu ar citiem ANO reformu aspektiem" - vispārēju organizācijas vadības pārkārtošanu, lai izskaustu korupciju un līdzekļu izšķērdēšanu.

"Mēs abas [reformas] uzskatām par svarīgām un tieksimies pēc to [īstenošanas] tandēmā," piebilda ASV pārstāve.

Savukārt Itālijas vēstnieks Džulio Terci aicināja meklēt "risinājumu, kurš var iegūt plašāko iespējamo dalībvalstu politisko atbalstu".

Ministru sanāksmē, kurā tika pārrunāta ANO drošības padomes paplašināšana, Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni pirms divām nedēļām brīdināja, ka, vienojoties par reformu "jāņem vērā visu ANO dalībvalstu, nevis tikai elites leģitīmās intereses".

Tajā pašā laikā daudzi diplomāti uzskata, ka uz drīzu sarunu rezultātu nav pamata cerēt, ņemot vērā pretrunas starp reģioniem un lielvaru nevēlēšanos mazināt savu ietekmi.

Pagātnē ierosināti dažādi padomes paplašināšanas plāni, piedāvājot dažādu jauno locekļu skaitu, dažādus kandidātus uz jaunajām padomes vietām, dažādus jauno locekļu pilnvaru termiņus un atšķirīgas pieejas veto tiesību pielietošanā.

Pagājušajā gadā Vācija, mīkstinot sākotnējās G4 prasības, kopā ar Kipru izplatīja projektu, kas paredzēja padomi papildināt ar septiņām valstīm, no kurām divas pārstāvētu Āfriku, divas - Āziju, bet pa vienai - Latīņameriku, Rietumeiropu un Austrumeiropu. Tomēr atklāts palika jautājums par jauno locekļu dalības nosacījumiem.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, janvārī pirmo reizi pieminot Londonas un Parīzes pagaidu reformas piedāvājumu, pauda viedokli, ka starp Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem jābūt kādai Āfrikas un Latīņamerikas valstij, kā arī Indijai. Viņš piebilda, ka varētu diskutēt arī par pastāvīgā locekļa statusa piešķiršanu Vācijai un Japānai.

Tikmēr ASV vēl iepriekšējā prezidenta Džordža Buša laikā paziņojušas, ka atbalsta Japānas uzņemšanu pastāvīgā locekļa statusā, pieļaujot arī citus kandidātus, kuri gan vārdā nav minēti.

Potenciālo pastāvīgo locekļu vidū minētas arī Dienvidāfrika un Brazīlija.

Tikmēr Itālija un Pakistāna attiecīgi kategoriski iebilst pret Vācijas un Indijas kandidatūrām.

Neviens oficiāli arī nerunā par problēmām, kuras varētu radīt Drošības padomes paplašināšana, īpaši, ja arī jaunajiem pastāvīgajiem locekļiem tiktu piešķirtas veto tiesības.

Tomēr atsevišķi akadēmisko aprindu pārstāvji norāda, ka jau tagad svarīgākajos drošības jautājumos padomes locekļi bieži nespēj vienoties. Padomes sastāvu paplašinot, saistošu lēmumu pieņemšana varētu būt vēl grūtāka un Drošības padome varētu pārvērsties tikai par Ģenerālās Asamblejas atvasinājumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form