Triju Baltijas valstu iekšlietu ministri ceturtdien Rīgā pēc kārtējās tikšanās secinājuši, ka nepieciešams veidot kopīgu Baltijas vienību dažādu krīžu novēršanai, jo pēdējos gados krīzes situāciju skaits palielinās.
Lietuvas iekšlietu ministrs Raimonds Šukis preses konferencē uzsvēra, ka visām trim valstīm jāpieliek kopīgas pūles cilvēku glābšanā un krīzes situāciju seku likvidēšanai.

Ministri pārrunājuši sadarbības nepieciešamību krīžu novēršanā, atminoties pagājušā gada postošos meža ugunsgrēkus, kā arī vairāku kuģu avārijas Baltijas jūrā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iekšlietu ministri ceturtdien Rīgā pārrunāja Šengenas zonas paplašināšanas un triju Baltijas valstu sadarbības jautājumus.

Tikšanās sākumā iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), Šukis un robežsardzes priekšnieki Grenctāles robežkontroles punktā uz Latvijas-Lietuvas robežas atklāja pirmo Latvijas-Lietuvas robežsargu kontaktpunktu.

Kopumā uz Latvijas-Lietuvas robežas plānots izveidot četrus šādus kontaktpunktus, un tie būs viens no kompensējošajiem mehānismiem sekmīgai robežas kontroles aizvietošanai pēc Baltijas valstu pievienošanās Šengenas zonai. Plānots izveidot Medumi-Smeline, Grenctāle-Saločaiai, Meitene-Kalviai un Rucava-Būtiņģe kontrolpunktus.

Eiropas Savienībā (ES) šādi kontrolpunkti darbojas uz Polijas-Lietuvas, Polijas-Vācijas, Austrijas-Ungārijas robežas un uz citu ES dalībvalstu iekšējām robežām. Šādu punktu tīkls nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu par nelegālās migrācijas, pārrobežu noziedzības apkarošanu un robežkontroles procedūras jautājumiem.

Attīstot Latvijas kontrolpunktu tīklu, 13.februārī Latvijas un Igaunijas Robežapsardzības dienestu štābu priekšnieku tikšanās laikā tiks apspriesta kontrolpunktu izveides perspektīvas uz Latvijas un Igaunijas robežas.

Igaunijas iekšlietu ministrs Kalle Lānets preses konferencē uzsvēra, ka, lai cilvēki justos droši, ir būtiski dalīties informācijā, sevišķi cīņā ar noziedzību un nelegālo imigrāciju. Vienlaikus Lānets atzina, ka ir grūti atrast balansu starp nepieciešamību iegūt informāciju un cilvēktiesību ievērošanu, ar to domājot likumdošanas izmaiņas, kas skar ikvienu tūristu.

Pēc pievienošanās Šengenas līgumam, par ikvienu tūristu tiesībsargājošās iestādes varēs iegūt nepieciešamo informāciju gan no viesnīcām, gan aviokompānijām.

Tikšanās laikā ministri pārrunāja paplašinātās Šengenas informācijas sistēmas "SISone4ALL" ieviešanas gaitu, kopīgo kontaktpunktu izveides un kopēju personāla apmācību pārrobežu vajāšanā un novērošanā perspektīvu. Tāpat ministri pārrunāja ar Šengenas informācijas sistēmas (SIS) tīklu saistītās problēmas.

Ministri apsprieda arī Baltijas valstu sadarbību ES jautājumos - Šengenas vīzu atzīšanu par tranzītvīzām, situāciju personu apliecinošu dokumentu ar biometriskajiem datiem izsniegšanā, nostāju un viedokļus vairāku ES tiesību aktu jautājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!