68% aptaujāto uzskata, ka "federālajai valdībai nav plāna, ko Vācijā darīt ar bēgļiem". 17% šādam apgalvojumam nepiekrīt, bet 14% pauž neitrālu nostāju. 53% pauž atbalstu tam, ka valstī tiktu uzņemts vairāk augsti kvalificētu imigrantu. Savukārt tikai 35% atbalsta kara un pilsoņkara bēgļu uzņemšanu, bet vien 13% - ekonomisko imigrantu uzņemšanu.
Skeptiska attieksme pret migrāciju pamatā nav balstīta bažās par konkurenci darba tirgū vai mājokļu nodrošinājumu, liecina aptaujas rezultāti. 86% bažījas, ka migrācijas rezultātā var pieaugt galēji labējais ekstrēmisms un rasistiska vardarbība, bet 73% ir uztraukti, ka var vairoties noziedzība un terorisms.
Migrācija ir viena no jomām, kas varētu radīt bažas nākamo divu desmitgažu laikā, konstatēts pētījumā. Vaicāti par lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem sastopas Vācija, 27% minējuši migrāciju, bēgļus un patvēruma meklētājus, bet 22% - sociālo netaisnību. Klimata izmaiņas un ekoloģiju kā galveno problēmu minējuši 13%.
Ārpolitiku, digitalizāciju, izglītību un nodarbinātību minējis vēl mazāks respondentu skaits. Atbilžu variantu vidū nebija iekļauts terorisms un iekšzemes drošības situācija. Aptauju, kuras gaitā iztaujāti 3000 respondentu, gada nogalē veica ar sociāldemokrātiem saistītais Frīdriha Eberta fonds.
