Vācija atzinīgi vērtē Putina 'konstruktīvo toni' Ukrainas jautājumā
Foto: AFP/Scanpix

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina "konstruktīvo toni" Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

"Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru," teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest "Maskavā pārrunāto".

"Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka prokrieviskie separātisti, kas darbojas Ukrainas dienvidaustrumos, ceturtdien varētu apspriest Putina ierosinājumu.

"Mēs cienām Putina nostāju," norādīja prokrieviskais līderis Doņeckā Deniss Pušiļins. "Viņš ir līdzsvarots politiķis. Tādēļ mēs nodosim viņa priekšlikumu tautas padomei."

Savukārt Luhanskas prokrievisko grupējumu izplatītajā paziņojumā teikts: "Mēs nododam šo [ierosinājumu] diskusijām visai tautai, jo Putins vērsies ar aicinājumu pie federalizācijas atbalstītājiem, tādēļ tas būs lēmums visai Luhanskas tautai."

Tikmēr Baltais nams norādījis, ka iecerētos "nelikumīgos un nelegālos" balsojumus būtu jāatceļ pavisam, nevis tikai jāatliek.

Putins trešdien aicināja promaskaviskos separātistus atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

"Mēs aicinām dienvidaustrumu pārstāvjus atlikt 11.maijā plānotos referendumus, lai radītu dialogam nepieciešamos apstākļus," pēc tikšanās Kremlī ar Šveices prezidentu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pašreizējo vadītāju Didjē Burkhalteru paziņoja Putins.

Krievijas prezidents arī paziņoja, ka Maskava ir atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, par ko nopietnas bažas pauduši Rietumi, baidoties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Pēcāk gan NATO norādīja, ka alianse nesaskata ne mazākās pazīmes, ka Krievijas karavīri būtu atvilkti no Ukrainas robežas.

Tikmēr Putins trešdien arī norādīja, ka Maskavai nemitīgi darīts zināms par šīm bažām un Maskava ir savus karavīrus atvilkusi.

"Mēs esam viņus atvilkuši. Šodien viņi nav pie Ukrainas robežas, bet regulāro mācību vietās," uzsvēra Putins.

Krievijas prezidents arī saudzīgāk izteicās par 25.maijā gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām, ko Maskava iepriekš nosodījusi kā "absurdas" Ukrainā valdošo nemieru dēļ.

Putins paziņoja, ka gaidāmās vēlēšanas ir eksperimentāls solis pareizā virzienā.

"Es vēlētos uzsvērt, ka Kijevā plānotās prezidenta vēlēšanas, lai gan tās ir solis pareizā virzienā, neko neizlems, ja visi Ukrainas pilsoņi nesapratīs, kā viņu tiesības tiks aizsargātas pēc vēlēšanām," norādīja Putins.

Rietumi pauduši nepārprotamu atbalstu Ukrainā gaidāmajām vēlēšanām, uzskatot tās par svarīgu soli pretī politiskai stabilitātei.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.

Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Tags

ASV Baltais nams EDSO Eiropa Eiropas Savienība Kijeva Konflikts Ukrainā Krievija Krima Maskava NATO Šveice Ukraina Vācija

Comment Form