Foto: EPA/Scanpix/LETA

Vācijas valdība pirmo reizi desmit gadu laikā ir pavērusi ceļu karavīru dislocēšanai Eiropas Savienības miera uzturēšanas misijas ietvaros Bosnijā, raksta "Al Jazeera".

Valdības pārstāvis Štefens Zīberts trešdien preses konferencē Berlīnē žurnālistiem sacīja, ka Vācijas ministru kabinets nolēma nosūtīt karaspēku "EUFOR-Althea" misijas ietvaros, kas darbojas kopš 2004.gada. Zīberts sacīja, ka uz vienu gadu tiks nosūtīti ne vairāk kā 50 karavīri.

Daži karavīri pievienosies tā saukto sakaru un novērošanas grupu personālam, kas ir izvietots visā valstī, bet citi strādās misijas galvenajā mītnē Sarajevā.

Ministru padomes lēmums ir jāapstiprina Bundestāgā, un Zīberts sacīja, ka pēc apstiprināšanas parlamentā, vācu karavīri dienēs Bosnijā līdz nākamā gada jūnija beigām. Šo periodu ir iespējams pagarināt.

Vācijas Aizsardzības ministrija arī paziņoja, ka federālā valdība nolēma atsākt dalību ES operācijā Bosnijā un Hercegovinā. "Mums ir ļoti svarīgs stabils Rietumbalkānu reģions," ministrija rakstīja mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES nolēma gandrīz dubultot savu EUFOR miera uzturēšanas spēku apjomu līdz 1100 karavīriem no 600, lai novērstu iespējamo nestabilitāti valstī.

Mūsdienu Bosnija un Hercegovina dzima pēc ārkārtīgi postošajiem kariem, kas bijušās Dienvidslāvijas teritorijā plosījās 20. gadsimta 90. gados. Bosniju šis bruņotais konflikts skāra vissmagāk – galvaspilsēta Sarajeva nepilnus četrus gadus atradās serbu spēku ielenkumā, tika pieredzētas vairākas zvērības, tostarp Srebreņicas genocīds, un kopumā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku.

Karu etniski dažādajā Bosnijā noslēdza 1995. gadā parakstītais Deitonas miera līgums. Vienošanās valsti sadalīja divos autonomos reģionos jeb vienībās – Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Bosnijas Serbu Republikā. Bosnijas federācijā lielākoties dzīvo bosnieši (Bosnijas musulmaņi) un horvāti, kamēr Serbu Republikā galvenokārt uzturas serbi.

Pēckara Bosnijā tika izveidota un joprojām darbojas, iespējams, pati sarežģītākā valsts pārvaldes sistēma visā pasaulē. Valstī ir trīspusēja prezidentūra, kuras pārziņā ir ārlietas, diplomātiskās un militārās lietas, kā arī valsts līmeņa institūciju budžets. Katrs no rotējošās prezidentūras locekļiem pārstāv savu etnisko grupu – viens no viņiem ir Bosnijas musulmanis, otrs ir horvāts, trešais – serbs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!