Vācija, Francija, Lietuva, Polija un Ukraina aicina Krieviju atvilkt karaspēku
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Francijas, Vācijas un Ukrainas līderi pēc sarunām piektdien aicināja Krieviju atvilkt karaspēku, ko tā koncentrējusi pie Ukrainas robežas un anektētajā Krimā, vienlaikus spriedzei reģionā joprojām nemazinoties. Tādu pašu aicinājumu izteikuši Lietuvas un Polijas prezidenti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ir "kopīgas bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu uz robežas ar Ukrainu un nelegāli anektētajā Krimā. Viņi aicināja mazināt šo palielināto karaspēku, lai panāktu situācijas deeskalāciju", teikts Vācijas līderes preses sekretāra paziņojumā.

Savukārt Zelenskis atsevišķi arī aicināja sarīkot samitu, kurā piedalītos viņš, Merkele, Makrons, kā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai mazinātu spriedzi attiecībās ar Maskavu.

"Es vēlos pulcēt mūsu četrus" kopā, lai spriestu par "drošības situācijas jautājumiem Ukrainas austrumos un mūsu teritoriju deokupāciju", pēc sarunām Parīzē ar Makronu, kurās Merkele piedalījās ar video palīdzību, sacīja Zelenskis.

Viņš arī pavēstīja, ka cer nākamnedēļ atjaunot pamieru Donbasā.

Arī Lietuvas un Polijas prezidenti Gitans Nausēda un Andžejs Duda piektdien aicinājuši Krieviju nekavējoties atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas.

"Aicinām Krieviju nevilcinoties atvilkt savus spēkus no Ukrainas un Krievijas robežas, īstenot Minskas vienošanās un sadarboties ar Ukrainu, ievērojot starptautiskās tiesības un savstarpēju cieņu," norādījis Lietuvas prezidents.

Abu valstu vadītāji telefonsarunā apsprieduši situāciju Ukrainā un pārrunājuši kopīgas darbības NATO, Eiropas Savienības (ES) un reģiona līmenī, lai atturētu Krieviju no spriedzes eskalācijas.

Sarunā skarts arī nākamnedēļ paredzētais klimata samits Vašingtonā, un Nausēda šajā kontekstā pieminējis Baltkrievijā pie Lietuvas robežas uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju, ko Lietuva kritizējusi kā nedrošu, uzsvērdams nepieciešamību ievērot starptautisko kodoldrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

Lietuvas un Polijas prezidenti pārrunājuši arī pandēmijas situāciju abās valstīs un vakcinācijas gaitu.

Krievija izraida poļu diplomātus un piemēro sankcijas ASV amatpersonām

Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, Maskava izraidīs piecus Polijas diplomātus, atbildot uz trīs krievu diplomātu izraidīšanu no Polijas.


"Mēs esam pamanījuši ātrumu, ar kādu Varšava spēlē ASV administrācijas spēli, pieprasot trīs krievu diplomātu aizbraukšanu," teikts ministrijas paziņojumā. "Atbildot, pieci poļu diplomāti tiks izraidīti no Krievijas."

Polija ceturtdien trīs Krievijas diplomātus pasludināja par nevēlamām personām un izteica solidaritāti ar ASV spertajiem soļiem pret Krieviju.

Trīs Krievijas vēstniecībā Varšavā strādājošie diplomāti tiek izraidīti sakarā ar sava diplomātiskā statusa nosacījumu pārkāpšanu un darbībām, kas kaitīgas Polijai.

Polijas Ārlietu ministrija arī pavēstīja, ka izsaka "pilnīgu solidaritāti" ar ASV ceturtdien spertajiem soļiem pret Krieviju, nosakot Maskavai jaunas sankcijas un izraidot diplomātus.

"Sabiedroto kopīgi pieņemti lēmumi ir visatbilstošākā atbilde uz Krievijas naidīgajām darbībām," pavēstīja ministrija.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piektdien paziņoja, Maskava sankciju sarakstā iekļaus astoņas ASV amatpersonas, atbildot uz līdzīgu Vašingtonas soli.

Sankcijas - aizliegums iebraukt Krievijā - noteiktas ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoram Kristoferam Rejam, Nacionālās izlūkošanas direktorei Avrilai Heinsai, ģenerālprokuroram Merikam Gārlendam, prezidenta padomniecei iekšpolitikas jautājumos Sjūzenai Rasai, Federālā cietumu biroja direktoram Maiklam Karvahalam, iekšējās drošības ministram Alehandro Majorkasam, bijušajam Baltā nama nacionālās drošības padomniekam Džonam Boltonam un bijušajam Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktoram Robertam Vūlsijam.

Lavrovs arī pavēstīja, ka Maskava simetriski atbildēs uz ASV ceturtdienas lēmumu izraidīt no valsts desmit krievu diplomātus, piedāvājot tādam pašam skaitam amerikāņu diplomātu pamest Krieviju.

Lavrovs arī paziņoja, ka Maskava iesaka ASV vēstniekam Krievijā doties uz konsultācijām Vašingtonā.

Tāpat Lavrovs norādīja, ka Krievijai ir iespējas "pieņemt amerikāņu biznesam sāpīgus mērus, taču paturēs tos rezervē".

Jau ziņots, ka sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020. gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Sankcijas noteiktas pret 16 fiziskajām un 16 juridiskajām personām. Sankciju sarakstā iekļautas sešas Krievijas tehnoloģiju kompānijas, kuras sniedz atbalstu Krievijas specdienestiem, kas sarīkoja hakeru uzbrukumu uzņēmumam "SolarWinds", kas tiek dēvēts par pašu bīstamāko kiberuzbrukumu ASV vēsturē.

Sankcijas noteiktas arī četrām specdienestu uzturētām propagandas vietnēm, kas tiek uzdotas par medijiem - "SouthFront", "NewsFront", "Strategic Culture Foundation" (SCF) un "InfoRos".

Sankcijas arī ir atbilde uz "ļaunprātīgajām kiberaktivitātēm pret ASV un sabiedrotajiem un partneriem, kā arī Krievijas vēršanos ārpus tās robežām pret disidentiem un žurnālistiem un ASV nacionālajai drošībai svarīgo valstu drošības graušanu".

Turklāt Finanšu ministrija kopā ar Eiropas Savienību, Austrāliju, Lielbritāniju un Kanādu nosaka sankcijas astoņām privātpersonām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krimas okupāciju.

Tāpat ASV bankām būs aizliegts tirgot Krievijas valsts parāda obligācijas. ASV Finanšu ministrija izdevusi direktīvu, kas aizliedz finanšu organizācijām piedalīties rubļu vai nerubļu obligāciju izvietošanā sākotnējā tirgū. Kā vēstīja ASV mediji, tas attiecas uz obligācijām, kuras pēc 2021.gada 14.jūnija izdos Krievijas centrālā banka, Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija.

ASV Finanšu ministrijas direktīva ļauj ASV valdībai nepieciešamības gadījumā attiecināt sankcijas arī uz Krievijas valsts parādu.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši arī plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.

Kremlis nav noliedzis karavīru pārvietošanu, bet uzsvēris, ka Krievija nevienu neapdraudot. Maskava apgalvo, ka tikai reaģē uz Kijevas provokācijām.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ apgalvoja, ka karavīri, kas savilkti pie Ukrainas robežām, piedaloties militārajās mācībās, bet ASV diplomāti to apšaubījuši.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Francija Krievija Lietuva Polija Ukraina Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form