Viņš Vācijā ielidoja no Saūda Arābijas galvaspilsētas Rijādas, cenšoties tikt cauri muitai, izmantojot viltotu pasi. Viņš lūdza patvērumu sev un savai ģimenei pēc tam, kad federālā policija noskaidroja, ka afgānis izmantojis viltotus dokumentus.
Federālais Migrācijas un bēgļu lietu birojs (BAMF) noskaidroja, ka vīrietis ir Abduls Raufs Mohameds, kurš talibu pārvaldītajā Afganistānā pagājušā gadsimta 90. gados bija veselības ministrs.
Šī nav pirmā reize, kad viņš ieradies Eiropā, lai lūgtu patvērumu.
2000. gadā Mohameds ar savu ģimeni devās uz Norvēģiju, kur viņš saņēma patvērumu, apgalvojot, ka viņam radušies konflikti ar citiem talibu līderiem. Viņš arī paziņoja, ka ir kritiski noskaņots pret talibu režīmu.
2014. gadā viņš tika izraidīts no Norvēģijas uz aizdomu pamata par centieniem radikalizēt musulmaņu jauniešus.
Savukārt Vācijā Mohamedam tika liegts atstāt Frankfurtes lidostu, bet pēc tam BAMF noraidīja viņa lūgumu piešķirt patvērumu un nosūtīja viņu atpakaļ uz Saūda Arābiju. No turienes viņš esot devies uz Afganistānu.
Tikmēr aizvien vairāk un vairāk afgāņu patvēruma meklētāju Vācijā apgalvo, ka cīnījušies talibu rindās, lai neļautu varasiestādēm viņus nosūtīt atpakaļ uz dzimteni, vēsta laikraksts "Die Welt".
Vācijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis norādījis laikrakstam, ka pieaugošs skaits afgāņu patvēruma meklētāju saka, ka paši vai viņu ģimenes locekļi ir cīnījušies talibu rindās, tostarp piespiedu kārtā.
Iekšlietu ministrija ir skaidrojusi, ka izlikšanās par bijušo talibu kaujinieku var radīt tiesiskas sekas.
"Šis apgalvojums var likt federālajai prokuratūrai sākt izmeklēšanu uz aizdomu pamata par ārvalstu teroristu organizācijas atbalstīšanu," ministrijas pārstāvis skaidroja "Die Welt".
Tomēr šādas izmeklēšanas sākšana arī nozīmē, ka lēmums par personas deportāciju tiktu apturēts, raksta "Die Welt".
Jau vēstīts, ka Vācija uz Afganistānu nosūtījusi pirmos imigrantus, kuru lūgumi piešķirt patvērumu tikuši noraidīti.
34 afgāņu grupa Afganistānā ieradās ceturtdienas rītā.
Tā ir pirmā noraidīto imigrantu grupa, kas atpakaļ uz dzimto Afganistānu nosūtīta atbilstoši Berlīnes un Kabulas oktobrī noslēgtajam līgumam.
Afgāņi šogad bija otra lielākā patvēruma lūdzēju grupa Vācijā aiz sīriešiem.
Agrāk noraidītie afgāņu patvēruma lūdzēji varēja palikt Vācijā, ņemot vērā drošības situāciju Afganistānā.
Tomēr Vācijas valdība tagad skaidro, ka atsevišķas Afganistānas daļas, ieskaitot galvaspilsētu Kabulu, Herātu un Mazārešarīfu, ir pietiekami drošas, lai tur atgrieztos.
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass De Mezjērs oktobrī paziņoja, ka afgāņu deportācijām jāsignalizē, ka Vācija patvērumu piešķirs tikai nelielam skaitam Afganistānas pilsoņu.
Atbilstoši novembra datiem atpakaļ uz Afganistānu paredzēts deportēt 12 000 Vācijā mītošo afgāņu, paziņoja Vācijas valdība. Tie ir aptuveni 5 % no Vācijā mītošo afgāņu kopējā skaita.
