Minhenes iespieddarbu kompānija "Giesecke & Devrient" atklāja defektu banknotes aizsardzības parametros, tomēr tikai pēc tam, kad jau bija nodrukāti un pasūtītājam nogādāti aptuveni 325 miljoni 100 eiro nomināla banknošu.
Defekts radies saistībā ar Japānā izstrādāto tā dēvēto "Omron-effect" tehnoloģiju, kas neļauj pavairot banknotes, izmantojot krāsu kopējamās mašīnas, teikts laikrakstā.
Pašlaik sākusies izmeklēšana, lai atklātu, kā šis defekts varēja rasties, kaut arī iepriekš tika veikti stingri kvalitātes kontroles pasākumi.
"Pašlaik mēs izskatām zaudējumu apjomus un mēģinam rast iespējamos risinājumus," laikrakstam teica Vācijas "Bundesbank" galvenais kasieris Pēters Valters.
Laikraksts norāda, ka sliktākajā gadījumā Eiropas centrālā banka varētu uzdot no jauna nodrukāt visas defektīvās banknotes, kas ilgtu deviņus mēnešus un izmaksātu papildu 65 miljonus vācu marku.
Laikraksts "Bild" arī publicējis rakstu par defektīvo banknoti, apgalvojot, ka jebkurš var viltot 100 eiro banknoti.
Lai gan "Bundesbank" šādus apgalvojumus noliedz, tā tomēr atzīst, ka radušies zināmi tehniski sarežģījumi. Sīkāku informāciju banka nesniedz, aizbildinoties ar informācijas konfidencialitāti par eiro banknotēm.
Arī ECB pārstāvis atzinis, ka šāda problēma ir radusies. "To analizē ECB un eirozonas valstu centrālās bankas," viņš norādīja, piebilstot, ka apgrozībā nonāks tikai tādas eiro banknotes, kas pilnībā atbilst visiem aizsardzības standartiem.
Daudzi analītiķi prognozē, ka 13 miljardu jauno eiro banknošu ieviešana kļūs "par paradīzi naudas viltotājiem" un starptautiskajai organizētajai noziedzībai.
Pēc speciālistu vārdiem, lielākie banknošu viltošanas draudi būs tad, kad 2002.gada 1.janvārī eiropieši sāks izmantot eiro skaidras naudas norēķinos.
Katrai eirozonas valstij ir uzdots izgatavot eiro banknotes un monētas savu iedzīvotāju vajadzībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
