Vācijā par gatavošanos karot Donbasā tiesā Kremļa propagandista brāļadēlu
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vācijā Minhenes augstākajā zemes tiesā trešdien sāk izskatīt Kremļa propagandista Dmitrija Kiseļova brāļadēla Sergeja Kiseļova lietu, vēsta telekanāls RTVI. Viņš apsūdzēts valsts drošību apdraudoša nozieguma gatavošanā un nelikumīgā ieroču glabāšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bavārijas prokuratūra noskaidrojusi, ka 2014. gada augustā Kiseļovs izgājis kaujas iemaņu apmācību kursu nometnē Sanktpēterburgā un ka tad viņam bijusi pistole un Kalašņikova automāts.

Izmeklēšana 48 gadus vecā Sergeja Kiseļova lietā sākta 2017.gada beigās, bet 2018.gada maijā izdots viņa Eiropas aresta orderis. Pēc tam viņš aizturēts Bulgārijā un izdots Vācijai, kur viņš apcietināts.

Dmitrijs Kiseļovs 2016. gadā radio "Brīvība" sacīja, ka viņa brāļadēlam ir Vācijas pase un ka viņš karo "kaut kur pie Horlivkas", bijis vada komandiera vietnieks.

Intervijā Krievijas blogerim Jurijam Dudjam 2019. gadā Dmitrijs Kiseļovs sacīja, ka brāļadēls karojis pašpasludinātās Donbasa "tautas republikas" pusē un atrodas cietumā Vācijā par terorismu. Kā vēsta Vācijas raidorganizācija DW, Dmitrija Kiseļova brālis Maksims jau labu laiku dzīvo ASV un nekādus kontaktus ar radinieku Maskavā neuztur.

Minhenes prokuratūra apsūdz Sergeju Kiseļovu par "nozieguma gatavošanu, kas rada draudus valsts drošībai".

Apsūdzētais, kā uzskata prokuratūra, plānojis piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā Donbasa separātistu pusē un ar šādu mērķi izgājis kaujas iemaņu apmācību kursu militarizētā mācību nometnē Sanktpēterburgā.

Minhenes prokuratūras izmeklētāji rūpīgi iepazinušies ar tīmekļa vietnē "YouTube" ievietoto interviju, kurā Dmitrijs Kiseļovs atbild uz Dudja jautājumiem.

No šīs intervijas viņi uzzinājuši, ka Sergejs ne tikvien gatavojies, bet, kā sacījis Dmitrijs Kiseļovs, arī devies uz Donbasu karot un tur karojis pie Horlivkas, bet, kad vada komandieris kritis, pats uzņēmies komandēšanu.

Neraugoties uz to, Sergejs Kiseļovs apsūdzēts tikai par nozieguma gatavošanu, nevis piedalīšanos karadarbībā.

Kā DW paskaidroja Minhenes tiesā, tiesāt Sergeju Kiseļovu par šādu līdzdalību atbilstoši Vācijas likumiem varētu tikai tad, ja izdotos pierādīt, ka viņš šāvis uz Ukrainas armijas karavīriem, vai arī, ka viņam būtu bijis kaujas ierocis bez Ukrainas varasiestāžu atļaujas.

Tomēr šādu liecību prokuratūrai nav. Tas, ka apsūdzētais bijis kaujinieku militāro formējumu rindās, nav noziegums, jo Vācijas varasiestādes šos formējumus par teroristu organizācijām nav atzinušas.

Tiesas sēdē trešdien Sergejs Kiseļovs noliedza, ka Sanktpēterburgas mācību centrā būtu izgājis kaujas apmācības kursu.

Pilsētā viņš bijis desmit dienas un gaidījis, kad tiks nokomplektēta grupa sūtīšanai uz Donbasu.

Viņš atzīst, ka bijis separātistu kontrolētajās teritorijās, tomēr bijis tur vienīgi tāpēc, lai "uzlabotu vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju dzīvi". Nožēlu viņš pauda vienīgi par to, ka šī iemesla dēļ nonācis uz apsūdzēto sola.

Tiesas process Sergeja Kiseļova lietā ilgs trīs dienas. Spriedums gaidāms piektdien 1.martā.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form