Svētdien Vācijā tika pieminēta sešdesmitā gadadiena kopš Drēzdenes bombardēšanās, kas tiek uzskatīta par vienu no pretrunīgākajām sabiedroto spēku operācijām Otrā Pasaules kara laikā, ziņo ārvalstu prese.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šajā uzbrukumā nacistu režīmam gāja bojā aptuveni 35 000 cilvēku un tika iznīcināta pilsētas centrālā daļa, raksta BBC.

Pieminot bojā gājušos, 50 000 cilvēku aizdedza sveces, taču tajā pašā laikā notika arī galēji labējo partiju protesta akcijas, jo šie cilvēki apgalvo, ka šo uzlidojumu ir jāuzskata par kara noziegumu.

Protesta akcijās piedalījās aptuveni 5 000 cilvēku, un policija iesaistījās sadursmēs ar kreisā spārna pārstāvjiem, kuri centās izjaukt šo demonstrāciju.

Taču grupējumiem, kuru priekšgalā ir Neonacistu Nacionāldemokrātu partija, vēl nav izdevies ieviest nekādas izmaiņas oficiālajā ceremonijā.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders nosodīja galēji labējo partiju draudus un raksturoja tos kā centienus mainīt vēsturi.

Svētdienas ceremonijas sākās ar vainagu nolikšanu, kurā piedalījās sabiedroto valstu pārstāvji – ASV, Lielbritānijas, Francijas un Krievijas vēstnieki.

Vēlāk vakarā aptuveni 50 000 cilvēku, kuri pie apģērba kā samierināšanās zīmi bija piesprauduši baltu rozi, pulcējās pilsētas vēsturiskajā centrā un iededza sveces. Baznīcu zvani tika ieskandināti brīdī, kad pirms 60 gadiem nokrita pirmās bumbas.

Savukārt galēji labējo uzrunā šis uzlidojums tika dēvēts par kara noziegumu un genocīdu. Vēlāk protesta akciju dalībnieki ar lāpām devās gājienā cauri visai pilsētai, skaļruņos spēlējot Riharda Vāgnera, Hitlera iemīļotākā komponista mūziku.

Līdzīgs skaits Drēzdenes iedzīvotāju vēlējās pārtraukt šo, pēc viņu domām, apkaunojošo protesta akciju, tāpēc policijai bija jāiejaucas, lai izšķirtu abu pušu sadursmes.

Drēzdenē notiek Saksijas valsts parlamenta sēdes, un janvārī Neonacistu Nacionāldemokrātu partijas pārstāvji izraisīja sašutumu, neierodoties uz Aušvices nāves nometnes atbrīvošanas gadadienas pasākumiem.

Sabiedroto bumbvedēji pacēlās gaisā 1945.gada 13.februārī un bombardēja Drēzdeni divas diennaktis. Pirmos divus uzbrukumus veica Lielbritānijas lidmašīnas, pēc tam tām sekoja ASV lidaparāti.

Piloti rīkojās saskaņā ar Maskavas rīkojumu. Drēzdene bija nozīmīgs dzelzceļa un komunikāciju mezgls nacistu spēkiem, kuri pretojās Padomju spēku iebrukumam no austrumiem.

Pēc oficiāliem datiem uzbrukumos gāja bojā aptuveni 35 000 cilvēku, taču vairāki vēsturnieki uzskata, ka šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo daļa bojā gājušo sadega bumbu izraisītajos ugunsgrēkos.

Dažas no pilsētas baroka stila ēkām ir atjaunotas, taču lielāko daļu pilsētas centra tagad ir aizņēmušas modernas celtnes.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form