Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien ievadījusi sabiedrības debates par imigrācijas likuma grozīšanu, atzīstot, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi būtu izvērtējami.
"Mums mierīgi jāpalūkojas atpakaļ uz to, ko pēdējo gadu laikā esam paveikuši, lai uzlabotu imigrācijas noteikumus," sacījusi Merkele. "Tad mēs varam lemt, vai mums nepieciešami turpmāki uzlabojumi."
Tikmēr Bundestāga deputāti, kas pārstāv Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) -, noraidījuši jebkādu pastāvošā imigrācijas likuma grozīšanu.
Reformu pretinieku vidū ir arī iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, kurš jau vairākkārt noraidījis jauna imigrācijas likuma nepieciešamību.
Tomēr CDU ģenerālsekretārs Pēters Taubers ir pievienojies CDU/CSU koalīcijas partneriem - sociāldemokrātiem (SPD) - un opozīcijā esošajiem "zaļajiem", mudinot īstenot imigrācijas sistēmas reformas.
SPD gatavojas februāra beigās nodot atklātībai programatisku dokumentu, kurā būs izklāstīta partijas nostāja šajā jautājumā, un sagaidāms, ka tas saturēs ierosinājumu ieviest tā dēvēto punktu sistēmu, lai piesaistītu kvalificētus imigrantus.
Tomēr Merkele otrdien atzinusi, ka pati vēl nav izšķīrusies, vai pašreizējā sistēma būtu maināma.
SPD Bundestāga frakcijas vadītājs Tomass Opermans atzinīgi novērtējis kancleres aicinājumu izvērtēt pašreizējos noteikumus un paudis apmierinājumu, ka "imigrācijas debates Vācijā guvušas impulsu".
Viņš plāno nākamnedēļ doties uz Kanādu, lai iepazīstos ar tās imigrācijas sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā tā palīdz risināt pašmāju darbaspēka deficītu.
"Esmu joprojām pārliecināts, ka laba izeja būtu elastīga punktu sistēma," norādījis Opermans.
Arī Karstens Zīlings, kurš pārstāv SPD kreiso spārnu, Kanādu uzskata par iespējamo paraugu Vācijai.
"Vācijai nav vajadzīga ārā sviedēja mentalitāte, kādu vēlas CSU," izteicies Zīlings.
Viņš piebildis, ka, ņemot vērā zemo dzimstību, jaunais imigrācijas likums kalpotu "nākotnes drošībai".
Sagaidāms, ka, sākoties debatēm, varētu parādīties priekšlikums liberalizēt arī Vācijas pilsonības likumu, lai tādējādi papildus piesaistītu jaunus imigrantus.
Imigrācijas jautājums Vācijā no jauna nonācis sabiedrības uzmanības lokā, pateicoties nesen dibinātās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) un antiislamizācijas kustības PEGIDA prasībām ierobežot nekontrolēto imigrantu pieplūdumu valstī.
AfD arvien aktīvāk atviļ vēlētājus tradicionālajām partijām, īpaši CDU, un aptaujas liecina, ka 2017.gadā gaidāmajās vēlēšanās tā varētu iekļūt Bundestāgā.
Iepriekšējās parlamenta apakšnama vēlēšanās eiroskeptiķiem pietrūka tikai nedaudz balsu, lai pārvarētu iekļūšanai Bundestāgā noteikto piecu procentu barjeru, taču kopš tā laika AfD jau iekļuvusi triju federālo zemju likumdevēju sapulcēs, un sagaidāms, ka pēc divām nedēļām Hamburga kļūs jau par ceturto Vācijas zemi, kuras reģionālajā parlamentā būs pārstāvēti eiroskeptiķi.
Viena no AfD programmas sastāvdaļām ir vēršanās pret masveida imigrāciju, kas piesaista daļu konservatīvi noskaņoto vēlētāju, kuri vīlušies CDU/CSU pārlieku centriskajā politikā.
Tikmēr oktobrī Drēzdenē dzimusi pilsoņu kustība "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" ("Patriotische Europäer gegen die Islamisierung des Abendlandes" - PEGIDA), kas arī iestājas par imigrācijas ierobežošanu.
Tajā pašā laikā Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta apgalvojusi, ka valstij katru gadu nepieciešami 100 līdz 150 tūkstoši jaunu viesstrādnieku, lai apmierinātu darba tirgus pieprasījumu.
Tomēr uzņēmēju organizācija neiestājas par pašreizējo imigrācijas noteikumu grozīšanu. Kameras izpilddirektors Martins Vanslēbens norādīja, ka vairums ieceļotāju Vācijā ierodas no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un jau tagad pilnībā bauda brīvas pārvietošanās un nodarbinātības tiesības.
"Pats galvenais, mums nepieciešama augstāka viesmīlības kultūra," uzsvēris Vanslēbens.
