Vairākas valstis, it sevišķi Vācija ir ļoti atkarīgas no Krievijas gāzes, tomēr iebrukums Ukrainā licis Berlīnei domāt par līdz šim piekoptās prakses un eksistējošo sadarbības ietvaru maiņu.
Rietumu sankcijas un Maskavas ultimāts par maksājumu saņemšanu tikai rubļos, kuru vairākums pircēju ir noraidījuši, rada nepieciešamību rast citu veidu kā iegūt nepieciešamās izejvielas.
"No šodienas krātuvē tiek pildīti nelieli gāzes apjomi. Mēs intensīvi strādājam pie risinājumiem, lai drīzumā būtiski palielinātu tās plūsmu," Egberts Laežs, Vācijas enerģētikas regulatora iecelts īstermiņa vadītājs, ziņoja "Reuters" savā pirmajā intervijā šajā amatā.
Rehdenas krātuve pašlaik ir tikai 0,6% pilna. Tas ir izteikti mazāks apjoms nekā Vācijas vidējais rādītājs gāzes uzglabāšanās vietās, kas ir 36%.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 24. februārī. Eiropas valstis asi nosoda Maskavas agresiju, izmantojot ekonomisko sankciju spiedienu kā vienu no instrumentiem tās apturēšanai.
