Šrēders un Putins bija vienisprātis, ka Irākai vajag vairāk sadarboties ar ANO ieroču inspektoriem, lai varētu notikt "mierīga atbruņošanās", tomēr Putins paziņoja, ka karš pret Bagdādi nevar būt attaisnojams.
"Šobrīd nav nekāda pamatojuma spēka lietošanai. Mēs esam pārliecināti, ka vienpusēja militāra intervence var izraisīt tūkstošiem upuru un saspīlējuma eskalāciju reģionā," sacīja Putins.
Tiekoties Berlīnes piepilsētā, Šrēders un Putins apsprieda jaunus Vācijas un Francijas priekšlikumus, kuru mērķis ir Irākas atbruņošana ar mierīgiem līdzekļiem un kuri jau ir izraisījuši Vašingtonas sašutumu.
Pēc vācu žurnāla "Der Spiegel" ziņām, šie priekšlikumi paredz ANO miera uzturētāju nosūtīšanu uz Irāku, ANO ieroču inspektoru skaita trīskāršošanu un lidojumu aizlieguma noteikšanu Irākas aviācijai visā valsts teritorijā.
Putins sacīja, ka Krievija "gandrīz pilnīgi piekrīt" šiem priekšlikumiem, un uzstāja, ka ieroču inspektoriem ir jādod vairāk laika un papildu līdzekļi darba veikšanai.
"Visi tie, kas seko situācijas attīstībai Irākā, var redzēt, ka Francija, Vācija un Krievija ir gandrīz pilnīgi vienisprātis," sacīja Putins. "Mēs esam apņēmušies panākt, lai starptautiskās tiesības gūtu virsroku," teica Putins un piebilda, ka tas ir "labs pamats sadarbībai starp mūsu valstīm" Irākas jautājumā.
Krievija un Francija ir ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām. Vācija janvārī kļuva par Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti un 1.februārī - par Drošības padomes prezidējošo valsti.
Vācija ir pret karadarbību Irākā un ir paziņojusi, ka nebalsos par to Drošības padomē.
Šrēders un Putins arī paziņoja, ka ANO galvenā ieroču inspektora Hansa Bliksa Bagdādes vizītes rezultāti radījuši viņos optimismu.
Putins sacīja, ka Krievija vēlas, lai Blikss un viņa vadītie inspektori "ļoti rūpīgi izpētītu informāciju", kuru trešdien Drošības padomei sniedza ASV Valsts sekretārs Kolins Pauels. Viņš arī kritizēja tos, kuri pretošanos karadarbībai pret Irāku pielīdzina pretamerikāniskam noskaņojumam.
Putina Vācijas vizītes laikā ap 150 cilvēku protestēja pret Krievijas militāro kampaņu Čečenijā.
Krievijas prezidents arī piedalījās ceremonijā, ar kuru tika atklāts Krievijas un Vācijas kultūras sakaru gads. Putins pirmdien dosies uz Parīzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
