Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena (attēlā centrā), kas ceturtdien ieradusies vizītē Viļņā, izteica atbalstu idejai par dziļāku Eiropas Savienības (ES) militāro integrāciju, paužot viedokli, ka tas nekaitēs NATO.
"Pienācis laiks virzīties uz Eiropas aizsardzības savienības veidošanu. Cilvēkiem tas ir vajadzīgs, un viņiem ir taisnība - ja redzam apdraudējumus, kas ir mums apkārt, saprotam, ka neviena valsts netiks ar to galā saviem spēkiem vien," viņa sacījusi žurnālistiem.
"Tas nekādā veidā nebūtu pretrunā ar NATO. (..) Tā tiktu radīta NATO pievienotā vērtība, jo NATO saimei vajadzīgs spēcīgs Eiropas atbalsts," piebildusi ministre.
Nesen atbalstu idejai par kopīgu ES armiju apliecināja arī Višegrādas grupas valstis - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija. Šīs iniciatīvas atbalstītāji norāda, kad tas vajadzīgs, lai reaģētu uz joprojām aktuālo nelegālās migrācijas problēmu un pieaugošajiem terorisma draudiem.
Fon der Leiena arī pateikusies Lietuvai par teicamajiem apstākļiem, kas jau nodrošināti, gatavojoties nākamgad uzņemt vācu karavīrus, kas veidos NATO spēku starptautiskā bataljona kodolu.
"Vēlos pateikties jums un jūsu zemei, ka esat lieliska uzņemošā valsts. Mēs atklājām, ka Vācijas karavīru uzņemšanai viss jau sagatavots," viņa atzinusi.
Vācijas vadītajam bataljonam plāno pievienoties arī Beniluksa valstu, Norvēģijas, Horvātijas un Francijas karavīri.
Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks, tiekoties ar Vācijas kolēģi, uzsvēris, ka vāciešu apņemšanās vadīt bataljonu, kas tiks dislocēts Lietuvā, apliecina alianses vienotību un gatavību kolektīvi reaģēt uz drošības izaicinājumiem.
Kā pastāstījusi fon der Leiena, Vācija šai bataljonā būs pārstāvēta ar aptuveni 450 karavīriem, un Lietuvā šī vienība tiks izveidota vēl pirms pārējām Baltijas valstīm un Polijas.
"Šie karavīri būs gatavi jebkāda tipa misijai," viņa piebildusi.
Līdztekus tehniskajam un loģistikas atbalstam ministre Lietuvai solījusi "vispusēju pretgaisa aizsardzības paketi", bet nav konkrētāk norādījusi, par kādu tehniku ir runa.
Lietuvas armijai, kas orientēta uz sauszemes spēku attīstīšanu, šobrīd ir tikai tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet tā risina sarunas ar Norvēģiju par vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.
Tikmēr Vācijas ģenerālis Mihaels Gšosmans pirms mēneša izteicās, ka Baltijas valstīs varētu tikt izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".
Fon der Leiena neatklāja, vai uz Lietuvu līdz ar citu tehniku varētu tikt sūtītas arī šīs sistēmas, kas spēj notriekt lidmašīnas vai ballistiskās raķetes.
