Eiropa ir vienota savā nostājā pret Pekinu, ceturtdien Ķīnā apliecināja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, šādi izsakoties pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona kontroversālajiem spriedumiem, kas vairākās Rietumu galvaspilsētās izsaukuši neizpratni.
"Mums ne tikai ir vienota pozīcija attiecībā uz Eiropas nostāju, bet, ja mums ir kopīgs iekšējais tirgus, tad mums nevar būt atšķirīgas nostājas attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) lielāko tirdzniecības partneri," žurnālistiem Tiaņdzjiņā sacīja Bērboka.
Makrons Ķīnu apmeklēja pagājušajā nedēļā, bet intervijā nedēļas nogalē izteicās, ka Eiropai nevajadzētu kļūt par "sekotāju" nedz Vašingtonai, nedz Pekinai, nedz arī pieļaut, ka tā tiek ierauta eskalācijā Taivānas dēļ.
Makrons no saviem kontroversālajiem spriedumiem neatkāpās arī trešdien, vizītes gaitā Amsterdamā sakot, ka būt par ASV sabiedroto nenozīmē, ka jākļūst par to vasali.
Vaicāta par Makrona izteikumiem, Bērboka sacīja - tas, ka Francijas prezidents apmeklējis Ķīnu kopā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu ir "ļoti svarīga zīme".
"Par spīti visām atšķirībām, kas mums ir ES, mēs ne tikai esam tuvu viens otram mūsu interešu un vērtību centrālajos jautājumos, bet mēs arī īstenojam kopīgas stratēģiskās pieejas," uzsvēra ministre.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ceturtdien savos vārdos bija tiešāks, atzīstot, ka Makrona izteikumi bijuši "neveiksmīgi".
"Mums nekad nav bijuši draudi kļūt part Savienoto Valstu vasali," vizītē Mali norādīja Pistoriuss.
Ķīnā Makrona nedēļas nogales intervija tiek cildināta kā izcila.
Pekina kritizē ASV atbalstu Taivānai, ko tā uzskata par atšķēlušos provinci.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.
