Vācijas ebreji iebilst pret vienotu nacionālās piemiņas dienu
Foto: stock.xchng

Vācijas Ebreju centrālā padome iebildusi pret Nacionālās piemiņas dienas ieviešanu 9. novembrī, kas būtu veltīta gan 1938. gada ebreju grautiņu, gan Berlīnes mūra krišanas atcerei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Manuprāt piemiņas diena, kas ņemtu vērā visus vēsturiskos notikumus 9. novembrī, radītu grūtības, jo tie ir ļoti pretrunīgi," izteicies Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Jozefs Šusters.

1938. gadā naktī uz 9. novembri nacistu bandas Vācijā izdemolēja vai nodedzināja simtiem sinagogu, izsita skatlogus ebreju veikaliem, postīja viņu mājas, nogalināja vismaz 91 ebreju un aizturēja aptuveni 30 000 ebreju vīriešu.

1918. gada 9. novembrī pēc monarhijas krišanas tika pasludināta arī Vācijas republika.

Šusters norādījis, ka 1938. gada notikumi, kas pazīstami kā "Kristāla nakts", saistāmi ar cilvēku sakropļošanu, slepkavošanu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm. Savukārt Berlīnes mūra krišana 1989. gadā bija nepārprotami priecīgs notikums.

"Manuprāt kopīga Nacionālās piemiņas diena tik dažādiem notikumiem ir problemātiska," atzinis Ebreju centrālās padomes prezidents.

Nacionālo piemiņas dienu pērn ieteica ieviest komisija, kas izveidota lai izvērtētu 30 gadus, kas pagājuši kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Pašreizējais Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers otrdien iecerējis svinīgu pasākumu visu trīs atceres datumu pieminēšanai.

Šteinmeiers šo datumu nodēvējis par "pretrunu dienu".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Berlīne Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form