Gandrīz sestā daļa Baltijas jūras – 70 000 kvadrātkilometru platība – ir mirusī zona skābekļa trūkuma dēļ, paziņojis vācu ekologs Juhens Lamps, kurš vada Pasaules Dabas fonda Baltijas biroju. Šīs tendences galvenais iemesls ir intensīvā kuģošana, raksta "Newsru.com".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ik gadu ceļā pa Baltijas jūru dodas līdz pat 60 000 kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 90 miljonus pasažieru. Aptauja, kas tika veikta 50 lielajās kuģu pārvadājumu kompānijas, apliecina, ka tikai daži uzņēmumi rūpējas par vides aizsardzību, ziņo "Itar-Tass".

Ik gadu kuģi, kas pārvietojas pa Baltijas jūru, ūdenī aptuveni 100 miljonus reižu izlaiž ūdeni no kuģu tualetēm, tam klāt arī aptuveni 1,6 miljardus litru ūdens, kas ticis izmantots dušās un kuģa telpu tīrīšanai.

Mazāk nekā ceturtā daļa kuģu šos ūdeņus novada ostās, kur vēlāk tas tiek attīrīts. Saskaņā ar kuģošanas likumiem, 12 jūdzes no krasta līnijas vairs nav aizliegts izgāzt jūrā neattīrītus notekūdeņus. Tikai deviņas kuģu pārvadājumu kompānijas labprātīgi apņēmušās kopš 2007.gada neizgāzt Baltijas jūrā fekālijas.

No kravas kuģiem, kas pārvadā mēslojumu, ik gadu tiek noskaloti aptuveni 450 tonnu nitrātu un 150 tonnu fosfātu. Ķīmiskos uzlabotājus jūrā iepludina arī upes, kuru krastos ļaudis nodarbojas ar lauksaimniecību. Šīs vielas apvienojumā ar fekālijām veicina ūdens augu aktīvu augšanu, kas savukārt patērē pārāk daudz skābekļa, kā arī veicina indīgu vienšūnas organismu veidošanos.

Šo faktoru dēļ sestajā daļā Baltijas jūras praktiski nav iespējama zivju un krabjveidīgo izdzīvošana. Lamps iesaka nekavējoties ieviest stingrus ierobežojumus kuģu pārvadājumu kompānijām, lai tādējādi aizsargātu Baltijas jūru.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form