Vācijas iekšlietu ministra Volfganga Šoibles aicinājumi pieņemt drakoniskus pretterorisma likumus, cita starpā paredzot arī aizdomās turamo teroristu nogalināšanu, turpina otrdien izsaukt kritisku reakciju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šoible aicināja piešķirt varasiestādēm likumīgas tiesības internēt teroristu "kaujiniekus" pirms tie izdarījuši uzbrukumus, pieļaujot iespēju, ka Vācija varētu pārņemt ASV pieredzi un par krimināli sodāmu nodarījumu padarīt sazvērestību nolūkā pastrādāt noziegumu.

Ministrs, kas savus priekšlikumus izklāstījis žurnālā "Der Spiegel", ieteicis arī aizliegt cilvēkiem, kurus valsts atzīst par bīstamiem, izmantot internetu un mobilos tālruņus.

"Ministra uzskatus nevar uztvert nopietni. Ja jūs vēlaties brīvību, jums jāuzņemas arī risks," norāda Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) iekšlietu eksperts Dīters Vīfelšpics.

Savukārt SPD parlamenta frakcijas līderis Pēters Štruks Šoibles izteikto atzinumu, ka aizdomās turamo teroristu nogalināšana varētu būt piemērota rīcība, nosaucis par "pilnībā nepieņemamu".

"Vācijas drošības spēkiem nav nepieciešama licence nogalināšanai," atzina arī kāds avots kancleres Angelas Merkeles vadītajā Kristīgo demokrātu savienībā (CDU), kas kopīgi ar SPD pašlaik veido tā saukto lielo koalīciju.

Opozīcijā esošās Zaļās partijas līdere Klaudija Rota aicinājusi Šoibli atkāpties no amata, norādot, ka viņš, pieminot "politiskās slepkavības", runā kā "kara ministrs".

Šoible, kas pārstāv CDU, aizstāvoties televīzijas intervijā uzsvēris: "Jums jāuzņemas risks brīvības aizstāvēšanai, jūs nedrīksties tikai stāvēt malā un neko nedarīt."

Ministrs, kurš kopš uzbrukuma ar nazi 1990.gadā pats piekalts pie ratiņkrēsla, tiek uzskatīts par stingrās līnijas piekritēju Merkeles kabinetā.

Kopš stāšanās amatā 2005.gadā viņš pastiprinājis aizdomās turamo novērošanu un sankcionējis īpašas datubāzes izveidošanu, lai uzkrātu informāciju par aizdomās turamajām personām. Šoible arī atbalsta lielākas lomas piešķiršanu Vācijas bruņotajiem spēkiem, risinot drošības jautājumus valsts iekšienē.

Šoible ar savu kārtējo iniciatīvu nācis klajā neilgi pēc neveiksmīgajiem terora aktu mēģinājumiem Londonā un Glāzgovā. Līdzīgu trauksmi pagājušā gada jūlijā piedzīvoja arī Vācija, kad varasiestādēm izdevās neitralizēt divus somās paslēptus spridzekļus, kurus islāmistu teroristi bija ievietojuši pasažieru vilcienos.

"Tā bija laimīga nejaušība, ka somu bumbas Ķelnē neeksplodēja. Mēs nevaram vienmēr uz to paļauties," intervijā "Der Spiegel" uzsvēris Šoible. "Izlūkdienestiem un federālajai policijai jādara viss iespējamais."

Tajā pašā laikā valdības pārstāvis pirmdien uzsvēra, ka iekšlietu ministra viedoklis neatbilst nevienai no pašreizējā kabineta īstenotajām rīcībpolitikām.

Tomēr viņš piebilda, ka nedrīkst nevienam aizliegt izteikt idejas par terorisma apkarošanu.

Arī iepriekš Šoible zondējis sabiedrības noskaņojumu tādos delikātos jautājumos kā, piemēram, Vācijas gaisa spēku tiesības notriekt teroristu sagrābtas pasažieru lidmašīnas.

"Ministra aprēķins ir vienkāršs," otrdien norāda laikraksts "Leipziger Volkszeitung", norādot, ka Šoibles mērķis ir diktēt sabiedrisko domu.

"Taču, ja vienīgā lieta, kas tiek iegūta no šādiem izmēģinājuma baloniem, ir karsts gaiss, tad labāk, lai tie paliek uz zemes," piebilst laikraksts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form