Skandālos iekļuvušais Vācijas ārējās izlūkošanas dienests BND ceturtdien atzina, ka viens no tā darbiniekiem zinājis, taču nav informējis par Vācijas pilsoņa arestu ārzemēs un viņa izdošanu ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) kā aizdomās turētu teroristu.
BND līdz šim bija apgalvojis, ka pirmo reizi par Libānā dzimušā Vācijas pilsoņa Halida el Masri arestu Maķedonijā uzzinājis 2004.gada maijā.

Taču tagad BND atzīst, ka viena no tā amatpersonām Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē tikusi informēta par arestu 2004.gada janvārī, taču tālāk šo informāciju nav nodevusi.

"Viņam nepazīstama persona pieminēja, ka Vācijas pilsonis Masri ticis arestēts Skopjes lidostā un viņa vārds redzēts pazudušo personu sarakstā," teikts BND paziņojumā. "Tā kā amatpersona tur atradās pavisam citu iemeslu dēļ un Masri vārds viņam neko nenozīmēja, viņš nesaskatīja iemeslu nodot tālāk šo informāciju."

"Informācijas plūsmas pārrāvums dienestā tiks pilnībā izmeklēts, lai novērstu tā atkārtošanos," teikts paziņojumā.

Masri 2003.gadā Vecgada vakarā nolaupīts Maķedonijā un ar lidmašīnu nogādāts Afganistānā.

Masri saka, ka nopratinātāji viņu situši un injicējuši narkotikas, jo viņiem bijušas aizdomas, ka viņš ir saistīts ar Osamas bin Ladena grupējumu. 2004.gada maijā viņš izlaists ceļa malā Albānijā.

Aģenti viņu sagūstījuši tāpēc, ka viņa vārds sakritis ar cita cilvēka vārdu, kurš mācījies bin Ladena kaujinieku sagatavošanas nometnēs, un viņa Vācijas pilsoņa pasi uzskatījuši par viltotu.

CIP aģenti beigās secinājuši, ka Masri nav īstais cilvēks, jo viņa pase izrādījusies īsta. Par kļūdu arī ziņots toreizējam CIP direktoram Džordžam Tenetam.

Tomēr Masri CIP cietumā turēts vēl sešas nedēļas, "kamēr amatpersonas sprieda, kā atrisināt misēkli".

ASV tiesa pagājušajā nedēļā noraidīja Masri prasību pret CIP, jo viņa lieta varētu atklāt informāciju, kas ir svarīga ASV drošībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!