"Vienīgais Vācijas mērķis ir eirozonas stabilizācija tajās robežās, kādās tā pašlaik pastāv," preses konferencē Berlīnē pēc tikšanās ar Rumānijas prezidentu Trajanu Basesku paziņoja Merkele.
Viņa norādīja, ka stabilizācija ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja tiks veiktas nepieciešamās reformas problemātiskajās zonas dalībvalstīs. "Itālijai ir jāatgūst uzticība. Taupības pasākumi jāīsteno pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Vācijas kanclere. Viņa arī piebilda, ka premjeram Silvio Berluskoni nav jākavējas ar demisiju. Itālija esot "uz pareizā ceļa", taču "laiks negaida".
Jau vēstīts, ka "Reuters", atsaucoties uz avotiem Briselē, ziņoja par it kā notiekošām sarunām starp Berlīni un Parīzi par iespējamu eiroznas sašaurināšanu, izslēdzot problemātiskās valstis, piemēram Grieķiju.
Aģentūras avoti atklāja, ka aizvadītajos mēnešos Francija un Vācija veica intensīvas pārrunas par eirozonas reformēšanu "visos līmeņos". Viens no žurnālistu informētājiem atzinis, ka kustībai šajā virzienā jābūt maksimāli piesardzīgai, taču jau nepieciešams izveidot to valstu sarakstu, kuras negrib, vai nespēj būt eirozonas dalībnieces. Patlaban eiro valūta ieviesta 17 no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Tomēr reformu ideja vēl nav guvusi oficiālu virzību un palikusi diskusiju līmenī. Esot skaidrs, ka daudzas ES dalībvalstis iestāsies pret tik radikālu eirointegrācijas modeļa pārskatīšanu.
Jau vēstīts, ka G20 samitā Kannās Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pirmoreiz atzinuši, ka Grieķija varētu pamest eirozonu. Nav izslēgts, ka Eiropai vajadzēs īstenot radikālus pasākumus, ja finanšu tirgi nenomierināsies, un starp šiem pasākumiem varētu būt arī eirozonas sašaurināšana.
Merkele, piemēram, uzskatot, ka ES izveides līgumā jāveic izmaiņas, kuras ļaus atgūt investoru uzticību. Tomēr, lai veiktu šādas izmaiņas, vajadzēs vismaz gadu, bet krīze eirozonā attīstās daudz straujāk.
Kā ziņots, ES līderu sanāksmē Brieselē 27. oktobrī tika apstiprināta Eirozonas stabilitātes fonda (ESF) palielināšana no 440 miljardiem eiro (310 miljardiem latu) līdz vienam triljonam eiro (700 miljardiem latu), kas jāveic līdz decembrim.
Eiropas politiķi cer, ka šis fonds palīdzēs cīnīties ar parādu krīzi Grieķijā un tagad arī arvien apdraudētākajā Itālijā, kas ir eirozonas trešā lielākā ekonomika.
Itālijas 10 gadu obligāciju likme trešdien sasniedza rekordaugsto 7% līmeni, par spīti premjera Silvio Berluskoni solījumiem - īstenot taupības pasākumus un pašam atkāpties.
Investoru uzticību sašķobīja arī politiskā nestabilitēte Grieķijā, kur demisionēja valdība, bet par jaunas izveidi arvien notiek sarunas.
Finanšu tirgu ietekmīgākos dalībniekus uztrauc lēmumu nesaskaņotība ES vadības līmenī. No Eiropas parādnieku glābšanas pagaidām atturas bagātākās no augošajām ekonomikām, pirmām kārtām, Ķīna.
G20 samitā valstis vienojās palielināt SVF līdzekļus, taču neviena neizteica vēlmi veikt iemaksas ESF.