Vācijas kanclers Olafs Šolcs noraidījis Berlīnei bieži adresēto kritiku par vilcināšanos sūtīt Ukrainai smago bruņojumu, paziņojot, ka militārā ziņā viņa valsts ir viena no galvenajām Kijivas atbalstītājām.
"Vācija militārā ziņā ir viena no galvenajām Ukrainas atbalstītājām - varbūt tikai ASV atbalsts ir vēl lielāks, bet Vācija tiešām Ukrainai sniedz ļoti lielu palīdzību - mēs piegādājam lielu daudzumu munīcijas un bruņutehnikas sistēmas, un būs jāpiegādā Ukrainai arī vismodernākās haubices," viņš sacījis preses konferencē Viļņā pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
Pēc Šolca teiktā, ukraiņu karavīri pašlaik Vācijā tiek apmācīti izmantot šo bruņojumu.
"Mans lēmums, ka Vācija šā konflikta laikā piegādās ieročus, tiek plaši īstenots," viņš piebildis.
Vācija ilgu laiku atturējās sūtīt ieročus karadarbībā iesaistītai valstij, bet tagad tiek mudināta piegādāt Ukrainai smago bruņojumu, tomēr pagaidām tiešā veidā to nesūta, bet lūdz to darīt citas valstis, solot atlīdzināt zaudējumus.
Kā pagājušajā nedēļā paziņoja Šolcs, viņš vienojies ar Grieķiju, ka Atēnas nosūtīs Ukrainai padomju laikā ražotu militāro tehniku, no Berlīnes pretī saņemot modernākus ieročus. Līdzīgu līgumu Vācija jau parakstījusi ar Čehiju.
Berlīne arī apsolījusi Kijivai lietotus pašgājējus zenītlielgabalus"Gepard", kam Ukrainā vajadzētu nonākt jūlijā, un pašgājējhaubices. Tomēr Kijiva cer uz lielāku Vācijas palīdzību, proti, uz tiešām tanku "Leopard" un kājnieku kaujas mašīnu "Marder" piegādēm.
Arī Nausēda preses konferencē uzsvēris, ka nepiekrīt Vācijai adresētajai kritikai.
"Domāju, ka militārā palīdzība tiek sniegta un, galvenais, tas tiek darīts sadarbībā ar citām reģiona valstīm, kuras (..) pēc tam var sagaidīt attiecīgu Vācijas atbalstu," viņš norādījis.
Latvijas Ministru prezidents akcentējis nepieciešamību turpināt sniegt Ukrainai gan militāro, gan humāno un cita veida palīdzību.
"Mums jāstiprina Ukraina, lai Ukraina varētu uzvarēt šajā karā un lai Krievija to zaudētu. Mēs to vēlamies, mēs vēlamies mieru un stabilitāti Eiropā. To var panākt tikai tad, ja Krievija zaudē un saprot, ka tai nekad neizdosies militāra ekspansija kaimiņvalstīs," sacījis Kariņš.
Igaunijas premjere apsveikusi Vācijas lēmumu palielināt savu aizsardzības budžetu un uzsvērusi, ka Ukrainai nepieciešama lielāka militārā palīdzība, īpaši smagais bruņojums, turklāt tas jāpiegādā nevilcinoties, lai būtu iespējams atvairīt Krievijas uzbrukumu.
Viņa atgādinājusi, ka Ukrainu nesen sasniegušas Igaunijas piegādātās haubices. Jau ziņots, ka to nodošana Ukrainai stipri iekavējās, jo Vācija, kuras rīcībā savulaik atradies šis bruņojums, vilcinājās dot atļauju tā piegādei.
"Krievijas stratēģiskie mērķi nav mainījušies, un tās rīcība vēl ilgi būs neprognozējama. Mums jāliek agresoram skaidri saprast, ka NATO pietiek gan gribas, gan iespēju aizstāvēt katru savas teritorijas centimetru, lai šai valstij pat prātā neienāktu doma uzbrukt," viņa uzsvērusi.