Formulējums līgumā varētu būt līdzīgs tam, kāds tika ietverts 2005.gadā kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu "lielās koalīcijas" līgumā.
"Ja ES nespēs uzņemt jaunas dalībvalstis, vai arī ja Turcija nevarēs pilnībā izpildīt visus iestāšanās kritērijus, Turcija cieši jāsaista ar Eiropas struktūrām, lai tādā veidā jo vairāk attīstu priviliģētās attiecības ar ES," bija teikts iepriekšējās koalīcijas līgumā.
Jau ziņots, ka pēc septembrī notikušajām vēlēšanām vairums balsu Bundestāgā ir kancleres Angelas Merkeles kristīgajiem demokrātiem un viņu tradicionālajiem partneriem brīvajiem demokrātiem.
Turcijas laikraksti šo ziņu uzņēma rezervēti, jo vēlēšanu iznākums nozīmē, ka sociāldemokrāti, kas bija labvēlīgi noskaņoti Ankarai, no koalīcijas aiziet.
Merkele jau labu laiku paudusi uzskatu, ka Turcijai vajadzētu piedāvāt priviliģētas partnerattiecības, nevis pilntiesīgas dalībvalsts statusu.
"Sociāldemokrātiem ar [Franku Valteru] Šteinmeieru ārlietu ministra amatā izdevās nobremzēt kristīgos demokrātus jautājumā par Turcijas dalību ES. (..) Līdz ar otro Merkeles termiņu Turcijai pienāks grūti laiki," pēc vēlēšanām raizējas avīze "Milliyet". "Tagad Merkeles rokas cīņā pret Turcijas dalību ES kļuvušas daudz brīvākas," brīdināja Turcijas izdevums "Today's Zaman", kas tiek publicēts internetā angļu valodā.
"Turpmākos četrus gadus Turcijai uz jebkādu atbalstu no Vācijas puses būtu veltīgi cerēt," pesimistisks bija populārais izdevums "Hurriyet".
Tādās pašās pozīcijās kā Merkele ir arī cits ES "smagsvars" - Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš uzskata, ka relatīvi nabadzīgā musulmaņu valsts ar 71 miljonu iedzīvotāju Eiropā neiederas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
