Opozīcijā esošie Vācijas konservatīvie pauduši atbalstu tūristu vīzu izsniegšanas aizliegumam Krievijas pilsoņiem.
"Nepieciešams pārtraukt atvaļinājumu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem," laikrakstā "Bild" pirmdien publicētajā intervijā norādījusi kristīgo demokrātu un to Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) Bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietniece Andrea Lindholce.
Viņa atzinusi, ka, reaģējot uz Krievijas atkārto iebrukumu Ukrainā, nepieciešams "dot nepārprotamu signālu Krievijas iedzīvotājiem". Vācijas valdībai nav tiesību "kārtējo reizi iestāties pret saviem Eiropas partneriem," uzsvērusi Lindholce.
Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Deniss Ratke, kurš pārstāv CDU, sarunā ar "Bild" uzsvēris, ka agresija pret Ukrainu nav vienīgi Krievijas diktatora Vladimira Putina karš, kā to apgalvojis kanclers Olafs Šolcs.
"Nav pieļaujams, ka krievi pavada atvaļinājumus Eiropā un šķērdē naudu, it kā nekas nebūtu noticis," norādījis Ratke.
Viņš piebildis, ka pastāv risks, ka Vācija un Eiropa pārtrauks pret Krieviju vērsto sankciju pastiprināšanu un ieroču piegādes Ukrainai.
EP deputāts paudis atbalstu Somijai un Igaunijai, kā arī citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas pieprasa stingrāku attieksmi pret Krieviju.
"Kas vēlas apturēt Putinu, tas nedrīkst mazināt spiedienu," norādījis Ratke, uzsverot, ka spiediens ir jāpastiprina, aizliedzot Krievijas pilsoņiem izsniegt tūristu vīzas.
Tikmēr Vācijas valdošā koalīcija, kuru veido sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), atsakās aizliegt tūristu vīzu izsniegšanu krieviem.
Zaļo līdzpriekšsēdētājs Omids Nuripurs sestdien paziņoja, ka saprotot to ļaužu jūtas, kas vēlas liegt Krievijas pilsoņiem tūristu vīzas ieceļošanai ES, jo liela daļa krievu atbalsta Putina rīcību.
Viņš atzinis, ka jāliek krieviem nepārprotami saprast, "ka tā lieta neies", taču cīņā ar tādām diktatūrām tiesisko normu ievērošana no ES puses esot ļoti noderīga.
Viņš piedāvājis, ka tā vietā, lai aizliegtu ieceļošanu ES visiem krieviem, esot aktīvāk jāvērš sankcijas pret tiem, kas aktīvi atbalsta Putinu.
Tikmēr arvien vairāk ES dalībvalstu vienpusējā kārtā ierobežo ieceļošanu Krievijas pilsoņiem. Starp tām ir Igaunija, Latvija, Lietuva un Čehija. Septembrī tām plāno pievienoties Somija. Arī Polija apsver šādu iespēju.
Savukārt Dānija pieprasa pieņemt vispārēju ES lēmumu par vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, brīdinot, ka pretējā gadījumā arī rīkosies vienpusējā kārtā.
