Kamēr 2015. gadā un 2016. gada sākumā Vācijā nekontrolēti ieplūda simtiem tūkstošiem nelegālo imigrantu, dienas laikraksti uzņēmās "sabiedrības izglītotāju" lomu, atsakoties no publiskās politikas objektīvas kritikas, secinājuši pētījuma autori.
Pētnieku grupa bijušā "Die Zeit" redaktora Mihaela Hallera vadībā izanalizējusi tūkstošiem rakstu, kas publicēti laikā no 2015. gada februāra līdz 2016. gada martam vadošajos dienas laikrakstos, tostarp "Bild", "Die Welt", "Süddeutsche Zeitung" un "Frankfurter Allgemeine Zeitung".
Pētījumā, kas tiks publicēts pirmdien, tā dēvētie tradicionālie mediji kritizēti par kancleres Angelas Merkeles "atvērto durvju" politikas aizstāvēšanu un par nekritisku "politiskās elites lozungu" pārņemšanu.
Žurnālisti izmantojuši saukli "Willkommenskultur" ("viesmīlības kultūra"), lai izdarītu morālo spiedienu uz pilsoņiem un panāktu atbalstu par bēgļiem pasludinātajiem nelegālajiem imigrantiem, secinājuši pētnieki.
Savukārt pret ļaudīm, kas kritizēja valdības politiku, žurnālisti izturējās ar aizdomām kā pret iespējamiem rasistiem. Vienlaikus laikraksti uzņēmās izglītotāju lomu, pretendējot uzlabot cilvēka dabu, teikts pētījumā. "Vairums žurnālistu nodeva savu arodu, kas prasa lasītājiem objektīvi izskaidrot pasauli," sarunā ar "Die Zeit norādīja Hallers.
Ziņas bieži tika piesātinātas ar žurnālistu viedokļiem, kamēr pilsoņu, ekspertu un pašu patvēruma meklētāju domas bieži tika ignorētas, piebilda Hallers.
Pētnieki secinājuši, ka moralizējošās ziņas lielākajos laikrakstos lielā mērā veicinājušas uzticības zudumu tradicionālajiem medijiem un sašķēlušas Vācijas sabiedrību. Tajā pašā laikā pilsoņu vidū pieaugošu popularitāti ieguva termins "Lügenpresse" (melojošā prese).
Laikraksti un lielākās raidorganizācijas izpelnījās īpaši asu kritiku 2016. gada sākumā, kad Ķelnē un vairākās citās Vācijas pilsētas vecgada vakarā simtiem sieviešu piedzīvoja seksuālus uzbrukumus un laupīšanas, ko pastrādāja agresīvu imigrantu vīriešu grupas.
Nacionālie mediji par notikušo vairākas dienas klusēja, un kritiķi norādīja, ka žurnālisti baidījušies parādīt patvēruma meklētājus nelabvēlīgā gaismā.
