Vācijas ietekmīgās Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionālās nodaļas vadītājas amatā nedēļas nogalē pārvēlēta šīs federālās zemes ministru prezidente Manuela Švesiga, kura iepriekš ierauta skandālā par gāzesvada projekta "Nord Stream 2" lobēšanu, tostarp pašas dibinātam "klimata" fondam saņemot naudu no "Nord Stream 2" attīstītājiem.
Par Švesigas pārvēlēšanu ar 88,5% balsu paziņots SPD Māklenburgas-Priekšpomerānijas nodaļas "Facebook" lapā, sveicot politiķi ar iespēju turpināt vadīt partiju vēl vienu pilnvaru termiņu. Sievietes atkārtota pārvēlēšana rada jautājumus par SPD politiķu vēlmi un spēju pārskatīt Krievijai labvēlīgo politiku – vēl pavasarī Švesigas vārds tika saistīts ar skandālu par "Nord Stream 2" projekta lobēšanu un medijos izskanēja apsūdzības, ka politiķe strādā Krievijas diktatora Vladimira Putina interesēs.
Pati politiķe noliedza mediju apsūdzības par saitēm ar Krieviju. Taču viņas taisnošanos apgrūtināja fakts, ka viņas vārds ir pārāk cieši saistīts ar savādu klimata aizsardzības fondu, kas veidots, lai aizsargātu "Nord Stream 2" projektu un tādā veidā arī Krievijas intereses, skaidro "Spiegel". Viņai vēl vairāk nācās taisnoties, kad atklātībā nonāca valdības dokumenti, kas atklāj Krievijas energokompānijas "Gazprom" ietekmi uz federālās zemes galvaspilsētu Šverīni. Lai gan Šveisiga noliedza medija "Welt am Sontag" publicētās apsūdzības, viņa atzina, ka klimata fondam, "protams, bija sarunas ar "Nord Stream".
Dokumenti, ko Šverīne bija spiesta publiskot pēc atklātības portāla "Frag den Staat" ("Pajautā valstij") prasības tiesā, atklāj, ka pirms klimata fonda dibināšanas federālās zemes valdība koordinējusies ar kompāniju "Nord Stream 2 AG", skaidro "Spiegel". Švesiga iesaistīta pat fonda amatpersonu izvēles procesā, atklāj e-pastu sarakste. Savukārt pats fonds saņēmis vismaz 20 miljonus eiro no "Nord Stream 2 AG", raksta portāls "Euractiv".
Savukārt 2021. gada janvārī, kā atklāj faili, Švesiga konsultējusies ar "Nord Stream 2 AG" par to, kā atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Cauruļvada kompānijas konsultants tad nosūtījis preses stratēģijas instrukciju Švesigas birojam, SPD biedram un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas finanšu ministram Haiko Gojem un enerģētikas ministram Kristianam Pegelam (arī no SPD).
Aizdomas par Švesigas darbības motīviem rada arī fakts, ka viņa personīgi ne reizi vien tikusies ar Krievijas gāzes lobētāju un bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu. Arī viņš ir no SPD, norāda medijds. Piemēram, tas noticis gan kādā Berlīnes krogā 2018. gadā, kad tika sākta "Nord Stream 2" būvniecība, gan 2020. gadā kādā mūzikas festivālā. Saskaņā ar "Spiegel" rīcībā esošo informāciju, viens no sarunu tematiem bijis, kā novērst ASV sankcijas pret cauruļvadu.
2020. gada septembrī Švesiga un Šrēders pusdienojuši kopā ar "Nord Stream 2" izpilddirektoru Matiasu Varnigu – bijušo Austrumvācijas slepenpolicijas STASI virsnieku un Krievijas prezidenta Putina uzticības personu.
Papildu šai informācijai, raksta "Spiegel", reti kurš Vācijas politiķis pēdējos gados ir bijis tik apņēmības pilns sadarboties ar Krieviju un Putina draugu Šrēderu kā Manuela Švesiga. 2017. gadā, kad Šrēders iecelts Krievijas naftas kompānijas "Rosņeft" direktoru padomē, Švesiga aizstāvēja to kā "viņa paša lēmumu", kamēr SPD tā laika kanclera kandidāts Martins Šulcs to vērtēja kā "pilnīgu stulbumu".
Savukārt 2020. gadā pēc Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija saindēšanas, kuru slimnīcā Berlīnē apmeklēja kanclere Angela Markele, Švesiga rakstīja, ka šis notikums nedrīkst tikt izmantots, lai apšaubītu "Nord Stream 2" projektu. Kad ASV senatori draudēja ar sankcijām, Švesiga demonstratīvi apmeklēja Mukranas ostu, no kuras tika koordinēta gāzesvada būvniecība, atgādina "Spiegel". Politiķe apgalvoja, ka ASV tikai vēlas, lai gāze tiktu pirkta no tām, bet Krievijas kritika no viņas nekad nav dzirdēta, atzīmē "Spiegel".
Pērn, kad Krievijā tika aizliegtas trīs Vācijas nevalstiskās organizācijas, un, protestā pret to tika apturēti dažādi ar Krieviju kopīgi pasākumi, Švesiga turpināja organizēt Meklenburgā-Pomerānijā reizi divos gados notiekošo Vācijas-Krievijas biznesa forumu "Krievijas diena". Šo pasākumu sponsorēja "Gazprom" un Švesiga uz skatuves sēdēja līdzās Krievijas vēstniekam.
Vēl pavisam nesen, 2022. gada janvārī, kad Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmo reizi ieminējās, ka "Nord Stream 2" varētu tikt pakļauts sankcijām, ja Krievija iebruks Ukrainā, Švesiga publiski aicināja uz ātrāku cauruļvada sertifikāciju, atgādina "Spiegel". Krievijas spēku pulcināšanu pie Ukrainas robežām viņa nekomentēja.
Švesiga savu Krievijai labvēlīgo nostāju publiski sāka mainīt tikai pēc 24. februāra iebrukuma sākuma. 28. februārī viņa tviterī ierakstīja, ka Krievijas iebrukums ir "acīmredzams starptautisko likumu pārkāpums" un nekādā veidā nav attaisnojams. Viņa paziņoja, ka tiek apturēta federālās zemes sadarbība ar Krievijas Ļeņingradas apgabalu, ka arī tiks apturēta visa cita veida sadarbība ar Krieviju, un tuvākajā nākotnē vairs nenotiks "Krievijas dienas".
Vēlāk aprīlī viņa paziņoja, ka sadarbība ar Krieviju, kas tolaik šķitusi pareiza, ir izrādījusies kļūda.
"Bet daudzi netic, ka viņa patiešām ir mainījusi savu nostāju. Ukrainas vēstnieks Andrijs Meļņiks viņas paziņojumus kritizēja kā "negodīgus"," raksta "Spiegel". Kad Švesiga publicēja fotogrāfiju ar Ukrainas karoga krāsās izgaismotu Šverīnes pili, vēstnieks tviterī rakstīja: "Solidaritāte ar Ukrainu. Šī liekulība liek vemt."
Tomēr, kā rāda SPD Mēklenburgas-Priekšpomerānijas nodaļas līdera vēlēšanas, Šveisigas Kremlim draudzīgā politika nav sagrāvusi viņas politisko karjeru.