Vācijas tiesa pārtrauc izmeklēt Itālijā SS pastrādātu slaktiņu
Foto: AFP/Scanpix

Vācijas tiesa pirmdien paziņoja, ka pārtrauc izmeklēšanu lietā pret 17 bijušajiem SS virsniekiem, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību 560 civilpersonu slepkavībā kādā Itālijas ciematā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā pēc desmit gadus ilgušās izmeklēšanas atzina Štutgartes tiesa, trūkst pierādījumu, ka aizdomās turamie, no kuriem dzīvi vairs tikai astoņi, būtu tieši piedalījušies slaktiņā, kuru 1944.gadā nacisti pastrādāja Toskānas ciematā Santanna di Stacema. Saskaņā ar Itālijas varasiestāžu datiem tā laikā tika noslepkavotas 560 civilpersonas, tostarp 120 bērni.

"Fakts, ka persona piederējusi ieroču SS ("Waffen-SS") vienībai, kas bija izvietota Santannā di Stacemā, nevar aizstāt pierādījumus, kas nepieciešami, lai kādu atzītu par vainīgu," norādīts tiesas spriedumā.

"Patiesībā attiecībā uz katru apsūdzēto personu jānoskaidro, vai un kādā veidā tā bijusi iesaistīta slaktiņā," uzsvērusi tiesa.

Tiesa arī atzina, ka nav iespējams pierādīt, ka Santannā di Stacemā notikušais bijusi iepriekš plānota civilpersonu slepkavība.Turklāt tiesa norādīja, ka nav iespējams noskaidrot, cik cilvēku īsti tikuši noslepkavoti 1944.gada 12.augustā.

2005.gadā Itālijas tiesa atzina, ka desmit 16.SS divīzijas "Reihsfīrers" karavīri, tostarp leitnants un deviņi ierindnieki, ir personīgi atbildīgi par Santannas di Stacemas slaktiņu, un aizmuguriski piesprieda viņiem mūža ieslodzījumu.

Štutgartes tiesas taisītais spriedums ir pretrunā ar spriedumu Džona Demjaņuka lietā, kurā Minhenes tiesa atzina, ka apsūdzētā vainas atzīšanai pietiek ar faktu, ka viņš savulaik strādājis par apsargu Sobiboras koncentrācijas nometnē.

Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa par līdzdalību 28 000 slepkavību piesprieda piecu gadu cietumsodu. Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance, taču šī gada martā viņš mira, tā arī nesagaidījis sprieduma pārskatīšanu.

Tikmēr Vācijas Tieslietu administrācijas Nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas galvenās pārvaldes ("Zentrale Stelle") vadītājs Kurts Šrimms pagājušā gada oktobrī paziņoja, ka Demjaņuka notiesāšana varētu kalpot par precedentu vairāku simtu aizdomās turamo nacistisko noziedznieku vajāšanas atsākšanai.

Šrimms atzina, ka spriedums Demjaņuka lietā divējādā veidā mainījis noteikumus, saskaņā ar kuriem līdz šim darbojušies iestādes izmeklētāji.
"Desmitgadēm ilgi ietvars bijis citāds, taču Demjaņuka lieta parādīja, ka Vācijas tiesām varētu būt jurisdikcija pār gadījumiem, kas notikuši ārpus Vācijas, un ka nav nepieciešamība sodīt par konkrētu indivīda rīcību," tolaik atzina "Zentrale Stelle" direktors.

Pirms sprieduma Demjaņuka lietā, tiesas prasīja pierādīt apsūdzētā tiešu personīgu līdzdalību slepkavībās. Tādējādi Štutgardes tiesas spriedumu var atzīt par atgriešanos pie tiesu līdzšinējās prakses.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Itālija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form