Vācijas valdība pieņem likumprojektu par efektīvāku naida noziegumu izmeklēšanu
Foto: Reuters/Scanpix

Vācijas valdība trešdien apstiprinājusi likumprojektu, kurā pieprasīts, lai policija un tiesas efektīvāk vēršas pret naida noziegumiem. Likumprojekts izstrādāts, reaģējot uz sabiedrības sašutumu par to, ka likumsargi vairāk nekā desmit gadu laikā nespēja atklāt kādas neonacistu bandas pastrādātās slepkavības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojektā ņemtas vērā rekomendācijas, kuras sniegusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izskatījusi šo lietu.

Valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts sacīja, ka par desmit cilvēku - pārsvarā turku imigrantu - slepkavībām septiņu gadu garumā atbildīgās "teroristu šūniņas" atklāšana 2011.gada novembrī Vācijā izraisīji "šoku un bailes".

"Mums ir pienākums darīt visu, ko varam, lai nekas tāds vairs neatkārtotos," sacīja tieslietu ministrs Heiko Māss.

Likumprojektā, kas vēl ir jāpieņem parlamentā, pieprasīts, lai krimināljustīcijas iestādes dara vairāk un ņem vērā iespējamos "rasistiskos, ksenofobiskos vai savādāk dehumanizējošos" motīvus, veicot krimināllietu izmeklēšanu un pieņemot spriedumus.

Apgabala prokuroriem šie motīvi būs jāizsver noziegumu izmeklēšanas "agrīnajā" posmā, bet federālajai prokuratūrai būs pilnvaras pārņemt lietu izskatīšanu, pastāvot aizdomām par ekstrēmistiskiem motīviem.

Likumprojektā arī atšķetinātas pilnvaru robežas starp federālo zemju institūcijām, lai nepieļautu, ka lietas pazūd birokrātijas "spraugās".

Parlamenta komisija, kas izskatīja teroristu grupējuma "Nacionālsociālistu pagrīde" (NSU) no 2000. līdz 2007.gadam pastrādāto noziegumu izmeklēšanu, konstatējusi, ka tās gaitā pieļautas smagas kļūdas.

Tas, ka varasiestāžu starpā nav bijis vajadzīgās koordinācijas un likumsargi pieņēmuši, ka slepkavības pastrādājuši imigranti, ļāvis noziedzniekiem ilgu laiku darboties nesodīti, norādīja komisija.

NSU pastrādāto imigrantu slepkavību lieta izraisījusi plašu rezonansi Vācijas sabiedrībā, kā arī lielu vietējo un ārvalstu mediju interesi.

Galvenā apsūdzētā šajā lietā ir šobrīd 39 gadus vecā Beāte Čēpe. Prokuratūra apsūdz viņu par līdzdalību astoņu turku, viena grieķa un kādas policistes slepkavībās, kas pastrādātas laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam. Viņas advokāti šīs apsūdzības apstrīdējuši, norādot, ka viņa tieši slepkavībās nav bijusi iesaistīta.

Noziegumus Čēpe pastrādājusi kopā ar diviem citiem NSU biedriem - Uvi Mundlosu un Uvi Bēnhartu -, kas 2011.gada novembrī izdarīja pašnāvību, uzskata apsūdzības puse.

Čēpe tiek arī apsūdzēta par līdzdalību 15 bruņotās laupīšanās, ļaunprātīgā dedzināšanā un slepkavību mēģinājumos, kas notikuši, sarīkojot bumbu sprādzienus.

Vācijas sabiedrība 2011.gada novembrī bija satriekta, uzzinot, ka imigrantu slepkavības, par kuru pastrādāšanu policisti un mediji ilgstoši aizdomās turēja ārzemnieku bandas, pastrādājuši pašmāju rasisti.

Kanclere Angela Merkele NSU slepkavību lietu nodēvējusi par "apkaunojumu" valstij.

Tas, ka slepkavību virknē ir vainojami NSU biedri, gaismā nāca tikai pēc Mundlosa un Bēnharta pašnāvības. Atbilstoši apsūdzībām Čēpe tad esot uzspridzinājusi viņu kopīgo mājokli.

Tad izmeklētāji ieguva DVD disku ar multfilmas "Rozā pantera" stilā iepriekš uzņemtu filmu, kurā NSU uzņēmās atbildību par noziegumiem.

Četras dienas pēc biedru nāves Čēpe padevās policijai.

Vācijā tik nozīmīga terorisma lieta nav pieredzēta kopš galēji kreisā teroristiskā grupējuma "Sarkanās armijas frakcija" (RAF) biedru prāvas pirms 36 gadiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Angela Merkele Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form