Vācijas valdība trešdien vienojās par memoriāla izveidošanu vāciešiem, kas Otrā pasaules kara beigās tika padzīti no savas dzimtenes Centrālajā un Austrumeiropā.

Berlīnes centrā tiks izveidota pastāvīga izraidīto liktenim veltīta izstāde.

Izraidīto ciešanas tiks atspoguļotas Vācijas agresijas kontekstā, norādot, ka tieši nacistu uzbrukumi kaimiņvalstīm izraisīja vardarbības un atriebības ķēdes reakciju.

Izstāde stāstīs ne tikai par vāciešiem, bet arī citām Austrumeiropas tautām, kas kara gados un tam sekojošās desmitgadēs kļuva par deportāciju upuriem vai tika padzītas no savas dzimtenes.

"[Izstādes] mērķis ir pienācīgi un vēsturiski korekti dokumentēt [civiliedzīvotāju] bēgšanu un izraidīšanu kā diktatūras un kara sekas," sacīja kultūras ministrs Bernds Neimans. "Šis būs nozīmīgs solis, lai saprastu sāpīgu Vācijas un Eiropas 20. gadsimta vēstures nodaļu."

Vācija gadu desmitiem ir centusies atrast piemērotu formu tam, kā iemūžināt to 14 miljonu vāciešu piemiņu, kas tika padzīti Otrā pasaules kara beigās no savas dzimtenes Centrālajā un Austrumeiropā.

Centra izveidošanai tiks piešķirti 29 miljoni eiro (25,8 miljoni latu), bet katru gadu īslaicīgām izstādēm - 2,4 miljoni eiro (2,1 miljons latu).

Patlaban nav skaidrs, vai projektā piedalīsies viena no tā izveidošanas idejas aktīvākajām aizstāvēm - Izraidīto federācijas priekšsēdētāja Ērika Šteinbaha, kuras darbību daži mēdz raksturot kā provokatīvu.

Tomēr memoriālā centra valdē darbosies arī kāds izraidīto pārstāvis, sacīja valdības preses sekretārs Tomass Štegs.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form