Vācijas varasiestādes noraida 'Aušvicas grāmatveža' apžēlošanas lūgumu
Foto: AP/Scanpix

Vācijas varasiestādes trešdien noraidījušas "Aušvicas grāmatveža" Oskara Grēninga apžēlošanas lūgumu, ziņo mediji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Apžēlošanas lūgums ir noraidīts," ziņu aģentūrai DPA apstiprināja Līneburgas prokuratūras preses pārstāve. Sīkāku informāciju viņa nesniedza. Lai gan Grēninga juridiskās iespējas sarūk, viņš vēl var apstrīdēt prokuratūras lēmumu Lejassaksijas Iekšlietu ministrijā, jo Līneburga atrodas šajā Vācijas federālajā zemē.

96 gadus vecais Grēnings 2015. gada jūlijā tika atzīts par līdzatbildīgu 300 000 slepkavībās Aušvicas (Osvencimas) koncentrācijas nometnē un viņam tika piespriests četru gadu cietumsods. Spriedums gan uzreiz nestājās spēkā, jo to pārsūdzēja gan Grēnings, gan daļa upuru un viņu ģimenes locekļu.

Grēninga advokāts apgalvoja, ka ieslodzīšana šādā vecumā pārkāpj viņa klienta pamattiesības, bet Vācijas Konstitucionālā tiesa decembrī noraidīja Grēninga apelāciju, ar kuru viņš apstrīdēja tiesas lēmumu par viņam piespriestā cietumsoda izciešanu.

Saskaņā ar apsūdzību Grēnings Aušvicas koncentrācijas nometnē šķirojis un uzskaitījis nacistu upuriem atņemtos naudas līdzekļus. Viņš pildījis arī tā dēvēto rampas dienestu, apsargājot uz nometni iznīcināšanai atvestajiem atņemto bagāžu. Aušvicas (Osvencimas) koncentrācijas nometnē no 1940. līdz 1945. gadam tika nogalināts apmēram miljons ebreju.

Atšķirībā no citiem kara noziegumos apsūdzētajiem Grēnings sniedzis medijiem plašas intervijas, aprakstot to, ko darījis un redzējis Aušvicā, taču viņš uzstāj, ka nav nodarījis ieslodzītajiem neko sliktu un ir nevainīgs. Prāvas sākumā Grēnings tomēr atzina savu morālo vainu par nacistu koncentrācijas nometnēs pastrādātajām slepkavībām un lūdza piedošanu.

Grēninga lieta ir viena no pēdējām, kas ierosināta pret vēl dzīvajiem nacistiskajiem noziedzniekiem. Vācijas varasiestādes vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pēc ilgstošas izmeklēšanas atzina, ka Grēnings ir nevainīgs. Taču situācija mainījās 2011. gadā, kad tika notiesāts Džons Demjaņuks.

Kamēr iepriekš kādreizējie nacisti tika tiesāti par konkrētiem noziegumiem, kurus tie pastrādājuši, Demjaņuks tika atzīts par vainīgu, pamatojoties vienīgi uz apstākli, ka viņš dienējis kā apsargs Sobiboras nāves nometnē.

Kā tolaik norādīja tiesnesis Ralfs Alts, pierādījumi viņu pārliecinājuši, ka Demjaņuks bijis koncentrācijas nometnes apsargs un "kā apsargs viņš piedalījies vismaz 28 000 cilvēku noslepkavošanā".

Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu. Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance, taču 2012. gada maijā viņš mira, tā arī nesagaidījis sprieduma pārskatīšanu.

Spriedums Demjaņuka lietā mudināja Galveno nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvaldi atkārtoti pārskatīt iepriekš slēgtās lietas, kas bija ierosinātas pret vēl dzīvajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību nacistu kara noziegumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form