"Vācija ir labprāt gatava sniegt ekonomisko palīdzību Ziemeļāfrikai, bet tikai tad, ja valdības atmaksā, atļaujot cilvēkiem, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti, atgriezties," raidorganizācijai ARD norādīja Gabriēls, kurš ir arī Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līderis.
Vācijā jautājums par imigrantiem no Ziemeļāfrikas aktualizējies pēc masveida seksuālajiem uzbrukumiem Jaunā gada vakarā Ķelnē. Pēc aculiecinieku stāstītā, tos pastrādāja Ziemeļāfrikas un arābu izcelsmes imigranti.
Saistībā ar uzbrukumiem Ķelnes prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret 13 personām.
Vācijas valdība pēdējo nedēļu laikā atzinusi, ka tai ir problēmas ar alžīriešu un marokāņu imigrantu izraidīšanu, jo viņu izcelsmes valstis bieži atsakās tos uzņemt atpakaļ pazaudētu dokumentu dēļ.
Aizvadītās nedēļas laikā Vācijas mediji ziņojuši par daudziem noziegumiem, ko pastrādājuši imigranti no Ziemeļāfrikas, sevišķi Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē.
Kopš vasaras Vācijā strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Marokas, Alžīrijas, Tunisijas un Lībijas.
Ja augustā Vācijā patvērumu lūdza tikai 1500 alžīriešu un marokāņu, tad decembrī jau 5300, lai gan patvērums tiek piešķirts tikai nelielai daļai imigrantu no šī reģiona.
Vācijas Kristīgi sociālā savienība (CSU) pieprasījusi, lai valdība atzīst Maroku, Alžīriju un Tunisiju par drošām izcelsmes valstīm, kas nozīmētu, ka iebraucējiem no šīm valstīm ir maz izredžu saņemt bēgļa statusu un viņi tiktu ātrāk deportēti.
Vasarā Vācija par drošām izcelsmes valstīm atzina Albāniju, Melnkalni un Kosovu.