Jau vēstīts, ka priesteris Andreas L, kura uzvārds netiek atklāts, atzinies Braunšveigas tiesai, ka seksuāli izmantojis kādas draudzes locekles deviņgadīgo dēlu. Vēlāk par upuriem kļuvuši divi 9 un 13 gadus veci brāļi.
Priesteris tika aizturēts vasarā, kad viena upura māte ziņoja par noziegumu varas iestādēm.
Māte par seksuālo izmantošanu uzzinājusi no sava nu jau 17 gadus vecā dēla. Tomēr pirmās aizdomas viņai radās jau agrāk, par ko viņa ziņoja Hildešeimas bīskapijai, kura aizliedza priesterim tikties ar zēnu. Tad priesteris uzsāka kontaktus ar citiem zēniem - diviem brāļiem.
Priesteris zēnus seksuāli izmantojis savās mājās, slēpošanas brīvdienu laikā, upuru vecāku mājās, ceļojumā uz Parīzes Disnejlendu un pat baznīcā.
Priesteris tiesai paziņojis, ka seksuāla tuvība ar zēnu nav bijis viņa mērķis un ka viņam nekad nav ienācis prātā, ka viņš dara ko ļaunu.
Aizturētā priestera datorā atrastas aptuveni 2800 pornogrāfiska rakstura fotogrāfijas, tai skaitā ar upuriem.
Tūkstošiem vāciešu ir pametuši baznīcu kopš atklājumiem par seksuālās izmantošanas gadījumiem tajās. Aptuveni 180 tūkstoši kristiešu ir atteikušies no katoļticības 2010. gadā.
Pāvests Benedikts XVI izteica savu līdzjūtību un nožēlu priesteru seksuālās izmantošanas upuriem savas vizītes laikā Vācijā 2011. gada septembrī.
Jau ziņots, ka laikraksta "The New York Times" žurnālisti, kuri veica pētījumu, nonāca pie secinājuma, ka augstu stāvoši Romas katoļu baznīcas garīdznieki, tostarp pašreizējais Romas pāvests Benedikts XVI, daudzu gadu garumā noklusējuši seksuālo noziegumu faktus baznīcas aprindās, tostarp attiecībā uz nepilngadīgajiem.
Izdevuma rīcībā nonāca materiāli priestera Lorenca Mērfija lietā, kurš tika apsūdzēts aptuveni 200 nedzirdīgu zēnu pavedināšanā. No 1950. līdz 1974. gadam viņš strādājis nedzirdīgu bērnu skolā ASV Viskonsinas štatā. Pēc garīdznieka aizbraukšanas kļuvis zināms par viņa seksuālo uzmākšanos bērniem. Garīdzniekam tomēr netika atņemts viņa amats, un netika ierosināta pat iekšējā izmeklēšana. Baznīca arī nav informējusi par šo atgadījumu varas iestādes.
No 1981. līdz 2005. gadam Ticības doktrīnas kongregāciju, kas nodarbojās ar "nogrēkojušos" garīdznieku lietām, vadījis kardināls Jozefs Ratcingers - pašreizējais pāvests Benedikts XVI.
Žurnālistu rīcībā nonāca baznīcas iekšējā sarakste, kurā redzams, ka baznīcā tomēr notikusi izmeklēšana Mērfija lietā, taču tā tika izbeigta pēc Ratcingera personīgas pavēles. Vēlāk Mērfijs miris, tā arī nesaņemto nekādu sodu par savām nelikumīgām darbībām.
Pēc žurnālistu viedokļa, tas ir tikai viens no tūkstošiem piemēru, ka katoļu baznīca slēpusi garīdznieku pārkāpumus, lai izvairītos no skandāliem un saglabātu autoritāti ticīgo acīs.
Karn