Kā norāda zinātnieki, lai arī parasti sniegpārsliņas parasti tiek attēlotas četrstūrainas, piecstūrainas vai astoņstūrainas, patiesībā tām ir seši stūri. Tomass Kops no Bīlefeldes Universitātes ievērojis kļūdu ne tikai tur, kur to varētu gaidīt, bet arī uz zinātniskā žurnāla "Nature" abonēšanas reklāmas, kur fonā bija attēloti astoņstūraini sniega kristāli. "Ironiski, reklāmas sauklis bija - "visiem, kas mīl zinātni"," sacīja Kops. Lai padarītu ironiju pilnīgu, Kopa komentārs par šo tematu publicēts žurnāla "Nature" 24.decembra izdevumā.
Kā paskaidroja Kops, sniegpārsliņas rodas, ūdens molekulām savienojoties ar ūdeņraža saišu palīdzību, un visvieglāk tām sakārtoties heksagonālajā kristāliskajā struktūrā. Sniegpārsliņas pakļaujas fizikas likumiem, pieņemot sešstūru formu. "Heksagonālā struktūra ir zemākās enerģijas forma, ko ūdens pieņem zemas temperatūras apstākļos," norādīja Kops interneta žurnālam "Live Science". "Tā kā molekulas sakārtojas heksagonālā struktūrā jau molekulārā līmenī, sniega kristāli parāda sešstūru simetriju arī makroskopiskā līmenī."
Tā kā sniega kristālu veidošanos ietekmē gaisa temperatūra, mitrums un to izmaiņas, katra sniegpārsliņa iznāk citāda. "Tā kā, katram kristālam krītot zemē, tas tiek pakļauts atšķirīgām mitruma un temperatūras kombinācijām, neviens kristāls nelīdzinās otram," norādīja Kops. Tomēr iepriekšējie pētījumi liecina, ka sīkākie kristāli, kas nokrīt, pirms tie pilnībā attīstījušies, varētu būt izņēmums un to vidū iespējams atrast vienādas sniegpārslas.
Vācu zinātnieks norādījis, ka arī lietus pilieni parasti tiek attēloti nepareizi. "Krītošas lietus lāses ir nepareizi attēlotas gandrīz visās bērnu grāmatās, ko es zinu. Visbiežāk tās tiek zīmētas asarveida formā - smailas augšgalā un apaļas apakšgalā. Tomēr realitātē mākoņu ūdens pilieni ir sfēriski ūdens virsmas spraiguma dēļ, un krītošas lietus lāses ir mazliet saplacinātas apakšā (atkarībā no krišanas ātruma) gaisa pretestības dēļ, kurai tās pakļautas krītot," paskaidroja Kops.