Vāgneriešiem pa pēdām: ideja radīt Krievijas algotņu armiju radusies ģenerālštābā  (305)

Pētījumu par tā saukto privāto militāro kompāniju rašanos Krievijā publicējis portāls "The Bell". Kā medijam pastāstīja avoti, viss sācies Sanktpēterburgas ekonomiskajā forumā 2010. gadā, kad līdzās publiskajai lekcijai par to, kā armijai sadarboties ar privāto sektoru, slēgtu prezentāciju nelielai ģenerālštāba delegācijai sniedzis Ebens Bārlovs – pasaulē pirmās legālās algotņu kompānijas "Executive Outcomes" Dienvidāfrikā radītājs.

Tobrīd ģenerālštābā jau aptuveni gadu bija apspriesta ideja veidot "atvaļināto" komandas – formāli pensionētu labi sagatavotu un ar kaujas pieredzi esošu cilvēku vienības, atklājis medija avots.

"The Bell" sazinājās ar Bārlovu, bet viņš atteicies apspriest savas vizītes detaļas Krievijā, paskaidrojot, ka "neieredz žurnālistus".

Taču viņam bija, ko teikt par privāto militāro kompāniju darbošanos Āfrikā, kur žurnālisti jau konstatējuši Krievijas algotņu klātbūtni: "Jau tad es teicu, ka privātās militārās kompānijas no Rietumiem un Austrumiem pārpludinās Āfriku. Un tur ir ļaudis, kas meklē varu, ietekmi un kontroli pār resursiem. Tā arī notika."

Savukārt avoti atklāj, ka Pēterburgas forumā Bārlovs stāstījis par privātās militārās kompānijas izveidošanas modeļiem un piedāvājis izstrādāt adaptētu modeli Krievijas apstākļiem.

Sākotnējā krievu ģenerāļu ideja bijusi "nelegāļus" izmantot speciāliem uzdevumiem ārzemēs, lai samazinātu publicitāti un problēmas operāciju izgāšanās gadījumā. Aizsardzības ministrijā vēl labā atmiņā bija 2004. gada notikums, kad Katarā aizdomās par terorismā apsūdzētā čečenu separātista Zelimhana Jandarbijeva nogalināšanu tika aizturēti divi dienestā esoši Krievijas militāristi. Dabūt viņus atpakaļ uz Krieviju izdevās tikai pēc personīgas Vladimira Putina iejaukšanās. Taču algotņu gadījumā tos neviens neglābtu – viņi zina, ka riskē laba honorāra vai pēcnāves kompensācijas radiniekiem dēļ, idejas būtību medijam stāsta Aizsardzības ministrijai tuvi avoti.

Putina kļūšana par premjeru, aizsardzības ministra Anatolija Serdjukova atstādināšana no amata un ģenerālštāba priekšnieka Nikolaja Makarova aiziešana pensijā aizkavēja idejas realizēšanu, taču tā netika aizmirsta.

Ideju veidot algotņu armiju, visticamāk, apstiprinājis nākamais ģenerālštāba vadītājs Valērijs Gerasimovs, kurš šādu domu atbalstījis un kuram bija tieša piekļuve Putinam, atklāj avoti. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēt šo informāciju medijam atteicies.

Uzticēt risināt privātās militārās kompānijas finanšu un saimnieciskos jautājumus ģenerālštābs nolēmis Putina loka uzņēmējam Jevgēņijam Prigožinam, kurš pazīstams kā "Putina pavārs". Kā reiz 2010. gadā viņš sāka piegādāt pārtiku valsts vajadzībām. 2012. gada beigās Prigožina firmas jau pildījušas valsts pasūtījumu par armijas ēdināšanu vairāk nekā 90 miljardu rubļu (1,19 miljardi eiro) vērtībā, ziņoja "Forbes".

Par Prigožina saistību ar Krievijas privātajām militārajām kompānijām, galvenokārt "Vagner", ziņots jau iepriekš. Tāpat šo uzņēmēju uzskata par tā saukto interneta "troļļu fermas" finansētāju.

Ģenerālštābā Prigožina izvēle pamatota ar to, ka viņš ir "darbīgs cilvēks", kurš "prot sasniegt, ko vēlas", stāsta "The Bell" avots. Bet galvenais – viņš ir personiski pazīstams ar Putinu, uzsvēris kāds cits avots. Svarīgs faktors: atšķirībā no tādiem par bagātiem uzņēmējiem kļuvušiem Putina draugiem kā Genādijs Timčenko un Arkādijs Rotenbergs, Prigožins iepriekš nebija Putina tuvāko loka cilvēks un publiski bija palicis ēnā.

Neilgi pirms privāto militāro kompāniju radīšanas Prigožina uzņēmumi sāka uzkopt un apkurināt armijas daļas, būvēt militārās pilsētiņas, izvest atkritumus un piegādāt pārtiku karavīriem. Prigožins arī ēdina Maskavas skolēnus un slimnīcas.

Daļa par valsts pasūtījumiem iegūtās naudas izmantota tam paredzētajiem mērķiem, bet cita – algotņu kompānijas organizēšanai, "The Bell" stāsta Aizsardzības ministrijai tuvais avots.

Algotņu kompānijas komandu sāka komplektēt 2013. gadā, pastāstīja kāds avots, kuru pašu uz pārrunām uzaicinājis Prigožina uzņēmumu drošības dienesta vadītājs – bijušais Pēterburgas milicijas darbinieks Jevgēņijs Guļajevs.

"Es atnācu uz pirmo tikšanos, un man uzreiz šķita, ka Prigožinam visa tā ideja par privāto militāro kompāniju nepavisam nepatīk, bet viņš pats patika man vēl mazāk," medijs citē avotu.

Arī Aizsardzības ministrijai tuvais avots apstiprina, ka sākumā Prigožins nav bijis sajūsmā par šo uzdevumu – bīstami, turklāt arī ieguvums nav acīmredzams. "Bet no tādiem rīkojumiem neatsakās," viņš piebilst.

Pirmoreiz plašu pētījumu par nekur nereģistrētu privāto militāro kompāniju "Vagner" jeb "Vāgnera grupu" 2015. gadā publicēja portāls "Fontanka", kas rūpīgi ir turpinājis pētīt šo jautājumu. Vēlāk iespējamās Prigožina un "Vagner" saites atklāja arī citi mediji, tostarp BBC un WSJ.

Pats Prigožins medijam "The Bell" gan noliedz ne vien savu saistību ar algotņiem, bet pat privātās militārās kompānijas esamību, tādas informācijas izplatībā vainojot Ukrainas Drošības dienestu.

Pirmā zināmā informācija par Krievijas algotņu klātbūtni tiek saistīta ar Krimas okupāciju un karu Ukrainas austrumos. Viņu lomu šajos notikumos "The Bell" avoti raksturo kā ierobežotu. Algotņi sagatavoti kādā nometnē netālu no militārā izlūkdienesta GRU bāzes Krievijas dienvidos. Par karotāju militāro sagatavotību kaujai bijis atbildīgs rezerves pulkvedis Dmitrijs Utkins, savulaik rakstīja "Fontanka".

Utkins pazīstams ar kaujas segvārdu Vāgners – tādēļ arī medijos tā sāka dēvēt pašu privāto militāro kompāniju. Šādu iesauku viņš ieguvis, jo esot ģermanofils.

2015. gadā "Vagner" jau pulcināja vīrus, kas gatavi doties uz Sīriju. Krievija sākotnēji apgalvoja, ka Krievijas spēki nepiedalās sauszemes operācijās šajā arābu zemē, līdz 2016. gadā ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs atzina, ka "atsevišķus uzdevumus" Sīrijā risina "speciālo uzdevumu spēki". Starp tiem bija arī vāgnerieši, rakstīja RBK.

Krievu algotņi bieži bijuši uzbrukuma operāciju priekšgalā. "Sākumā strādā Vāgnera puiši, tad ienāk Krievijas sauszemes daļas, pēc tam jau arābi un kameras," Sīrijas armijas uzbrukumus ar Krievijas gaisa spēku atbalstu RBK raksturoja kāds notikumu dalībnieks.

Operācijas augstākais punkts sasniegts 2016. gada martā ar Palmīras atbrīvošanu. "Vagner" spēkiem šajā operācijā bijusi izšķirošā loma. Pilsētas atgriešanos sava sabiedrotā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēku kontrolē Krievija atzīmēja ar vērienīgu simfonisko koncertu Palmīras senajā amfiteātrī.

Tas bija "Vagner" triumfs, pēc kā Utkins un vairāki algotņu komandieri gada beigās tika pamanīti pieņemšanā pie Vladimira Putina Kremlī.

Pirmās uzvaras nopietni aizēnoja lielie zaudējumi 2018. gada februārī, kad pie Deir ez Zoras saskaņā ar dažādiem avotiem "Vagner" ASV triecienā zaudēja no dažiem desmitiem līdz vairāk nekā simt vīriem.

"Vagner" algotņi bija devušies uzbrukuma operācijā, lai sagrābtu kurdu kontrolē esošās naftas un gāzes ieguves vietas. Šī operācija nav bijusi saskaņota ar Krievijas spēku Sīrijā vadību, atklāja "The Bell" avots. Tāda pašdarbība pamatīgi sakaitinājusi militāristus un izraisījusi dusmas pret Prigožinu. Iespējamie krievu zaudējumi bija aprakstīti visas pasaules medijos, un Krievijas Ārlietu ministrijai pēc vairākām dienām nācās atzīt, ka "kaujā piedalījušies Krievijas pilsoņi, kas nav saistīti ar Krievijas bruņotajiem spēkiem".

Kopš Deir ez Zoras neveiksmes vairs nav bijis ziņu par krievu algotņu piedalīšanos kaujās, taču privāto militāro kompāniju darbinieki pamanīti vairākās citās valstīs, galvenokārt Āfrikā.

Tas laika ziņā sakrita ar Krievijas aktīvām darbībām, nodibinot un uzlabojot politiskās saites ar Āfrikas valstu līderiem, norāda medijs. Pēdējā pusotra gada laikā Krievija un tās valsts kompānijas ir parakstījušas līgumus par militāro un ekonomisko sadarbību ar Gvineju, Nigēru, Čadu, Nigēriju, Centrālāfrikas Republiku, Lībiju un citām.

Kopš 2017. gada beigām saskaņā ar vietējo mediju ziņām te sākuši parādīties "Vagner" algotņi un Krievijas polittehnologi, piemēram, ar Sudānu noslēgts koncesijas līgums par zelta ieguvi apmaiņā pret vietējās armijas apmācīšanu, norāda "The Bell".

2018. gada beigās parādījās runas par Krievijas karotāju klātbūtni Lībijā, un drīz vien Prigožins tika pamanīts videomateriālā, kurā redzama Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu tikšanās ar lībiešu maršalu Halifu Haftaru Maskavā, – viņš piedalījies šajās sarunās.

Novembrī aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka krievu algotņi un polittehnologi Āfrikas valstīs sniedz apsardzes pakalpojumus, apmāca vietējos spēkus un sniedz priekšvēlēšanu konsultācijas. Krievija šādi strādājot vai tūlīt sākšot strādāšot 10 valstīs, starp kurām ir Angola, Kongo, Madagaskara, Gvineja, Gvineja Bisau, Mozambika un Zimbabve.

Pagājušajā nedēļā aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja par "Vagner" algotņu nosūtīšanu uz Venecuēlu apsargāt prezidentu Nikolasu Maduro. Putina preses vīrs Peskovs to noliedza.

Kā paraugu ņemot "Executive Outcomes", "Vagner" paveras plašas iespējas kļūt par daudzprofilu holdingu, kas pasūtītājiem piedāvā visdažādākos pakalpojumus – no līderu fiziskās apsardzes un dažādu objektu aizsardzības līdz tiešai militārai darbībai.

Saskaņā ar "The Bell" avotu stāstīto kopš 2014. gada caur "Vagner" varētu būt izgājuši septiņi līdz 10 tūkstoši algotņu. Sīrijas kampaņas sākumā privātās armijas uzturēšana, ietverot kompensācijas par kritušajiem, izmaksāja vismaz piecus miljardus rubļu (66 miljoni eiro) gadā, aplēsa RBK.