Vai cilvēki bija uz Mēness: sazvērestības teorētiķu argumenti un to atspēkojums
Foto: AP/Scanpix/LETA

Šajā nedēļas nogalē aprit 50 gadi kopš cilvēks pirmo reizi vēsturē spēra kāju uz Mēness virsmas – NASA kosmosa kuģa "Apollo 11" kapteinis Nīls Ārmstrongs to darot izteica savu slaveno frāzi: "Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei".

"Apollo 11" misija no Zemes startēja 1969. gada 16. jūlijā, bet četras dienas vēlāk, 20. jūlijā, nolaišanās modulis "Eagle" sasniedza Mēness virsmu. Pēc sešām stundām – 21. jūlijā – Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kas izkāpa uz Zemes dabīgā pavadoņa, pēc tam viņam sekoja Bazs Oldrins.

"Apollo 11" Mēness iekarošanas misijas reāllaika ierakstam (50 gadus vēlāk) kopš izlidošanas līdz astronautu nonākšanai atpakaļ uz Zemes var sekot šeit.

Cilvēka izkāpšana uz mēness bija liels panākums amerikāņiem – PSRS jau bija viņus apsteigusi, pirmā izvedot cilvēku Zemes orbītā (Jurijs Gagarins) un pirmo cilvēku atklātā kosmosā (Aleksejs Ļeonovs).

Pavisam uz Mēness kopš 1969. gada paviesojušies 12 astronauti – visi amerikāņi. Tas konspirāciju teoriju cienītājiem radījis ieganstu spekulācijām, kāpēc gan uz Mēness pēc tam nav izkāpis neviens padomju vai Krievijas kosmonauts.

Līdz pat šai dienai ir dzīvas sazvērestības teorijas, ka patiesībā Armstrongs un Oldrins nekad uz mēness nav izkāpuši, bet visi foto un video ir vien ASV valdības ar NASA un Holivudas palīdzību radīts iestudējums, lai pieteiktu uzvaru kosmosa iekarošanas sacensībā.

Raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests uzskaitījis izplatītākos "Mēness sazvērestības" sekotāju argumentus un skaidro, kāpēc tie neiztur kritiku

Gaismas avoti

  • Arguments: Saule ir vienīgais iespējamais gaismas avots fotografēšanai uz Mēness virsmas. Tāpēc visam, kas atrodas ēnā, ir jābūt pilnīgi melnam. Taču NASA fotogrāfijās redzami ēnā esošie priekšmeti – tātad, kaut kur aiz kadra stāv apgaismes iekārtas.
  • Atspēkojums: Lai redzētu ēnā esošos objektus, patiešām nepieciešami papildu gaismas avoti, taču tām nav jābūt apgaismes iekārtām. Šajā gadījumā Saules stari atstarojas no Mēness virsmas un izklīst uz visām pusēm, izgaismojot ēnā esošos objektus – tāpēc tos var redzēt. Tāpat, ja istabas logs vērsts uz rietumiem, saullēktā tāpat tur kļūst gaišāks atstarotās gaismas dēļ.

Debesis bez zvaigznēm

  • Arguments: Nevienā foto vai video nav redzamas zvaigznes, lai gan atmosfēras neesamības apstākļos tām būtu jāspīd pat spožāk nekā uz Zemes. Tas pierāda, ka kadri uzņemti slēgtā paviljonā.
  • Atspēkojums: Tas atkarīgs no foto un video filmas kadra izgaismošanas ilguma. Ja kadra izgaismošanas laiks būtu ilgāks, būtu redzamas zvaigznes, taču paši astronauti tad pārgaismotos un nebūtu redzami.

Attēla kvalitāte atkarīga no gaismas daudzuma, kas iedarbojas uz filmiņu. Ja gaismas ir par maz, foto būs tumšs. Ja par daudz – pārgaismots.

Sevišķi sarežģīti ir noregulēt gaismas daudzumu kadros (to dara ar diafragmas atvērumu un slēdža ātrumu), kad priekšplānam un fonam ļoti atšķiras apgaismojums.

Saulainā dienā pamēģiniet ieiet ēnā un uzņemt selfiju uz saulainas ainavas fona. Bez papildu moderno funkciju izmantošanas sanāks vai nu skaista ainava ar tumšu pleķi sejas vietā, vai arī seja ar pārgaismotu fonu.

"Apollo 11" ekipāžai nācās izdarīt šo izvēli un uzlikt uzstādījumus, lai redzams būtu priekšplāns ar astronautiem un Mēness virsmu, nevis zvaigžņotās debesis. Daudzos NASA attēlos redzams, ka, pat izvēloties īsu ekspozīcijas laiku, baltie kosmonautu skafandri vietām tik un tā ir pārgaismoti – zvaigznes ar šādiem uzstādījumiem nofotografēt nav iespējams.

Kur krāteri un putekļi?

  • Arguments: Nosēšanās laikā modulim "Eagle" bija jāatstāj trieciena radīts krāteris irdenajā Mēness virsmā, taču nekāds padziļinājums zem kosmosa kuģa nav redzams. Turklāt saceltajiem putekļiem būtu bijis jānosēžas uz moduļa balstiem, taču nekas no tā nav redzams.
  • Atspēkojums: Mēness gravitācija ir aptuveni sešas reizes mazāka nekā uz Zemes, tāpēc arī trieciena efekts ir krietni mazāks.

Pirms saskaršanās ar Mēness virsmu modulis laidās lejā ar ātrumu aptuveni 15 centimetri sekundē un nosēšanās izdevās tik mīksta, ka astronauti pat nesaprata, tieši kurā brīdī ir nosēdušies.

Zemes iedzīvotāja priekšstati maldina arī putekļu jautājumā. Uz mūsu planētas pēc trieciena pa pamatni putekļi aizlido uz visām pusēm. Taču uz Zemes tos pārnes gaisa plūsma, bet uz Mēness atmosfēras nav. Rezultātā grunts augšējais slānis tika satricināts tikai tur, kur pieskārās balsti vai reaktīvā dzinēja izplūde. Šie putekļi tika izkaisīti uz malām pa ballistisko trajektoriju un fiziski nevarēja nosēsties atpakaļ, skaidro BBC.

Krokas uz karoga

  • Argumenti: ASV kosmonautu uzstādītais karogs sakrokojies, gluži kā plīvojot vējā, bet uz Mēness nav gaisa un nevar būt arī vējš. Skaidrs, ka attēls veidots uz Zemes.
  • Atspēkojums: Gaisa uz Mēness tiešām nav, tāpēc arī karoga augšējā mala fiksēta ar horizontālu līsti, lai tas nenokārtos uz leju.

Karoga līste bija saliekama, taču izvelkamais mehānisms bija ieķēries un astronautiem neizdevās to izvilkt pilnā garumā, tāpēc karoga audumu neizdevās nostiept.

Turklāt, lai arī fotogrāfijas karogs patiešām izskatās kā vējā plandošs, videoierakstos redzams, ka tas sakustās tikai tad, kad tam pieskaras astronauti. Katra masta kustība pārnes svārstības arī uz audumu.

Grunts paraugi

  • Argumenti: Ārpuszemes izcelsmes grunts paraugi, kurus demonstrēja kā atvestus no Mēness, tikpat labi var būt Antarktikā savākti uz Zemi atlidojušu meteorītu fragmenti.
  • Atspēkojums: Antarktikā patiešām dažkārt var atrast nelielas akmens šķembas, ko no Mēness virsmas izsituši asteroīdi, taču to nav tik daudz.

Astronauti no Mēness sešu vizīšu laikā atveda pavisam 382 kilogramus Mēness grunts paraugu.

Akmeņus pētīja ne tikai amerikāņi, bet arī zinātnieki no visas pasaules, tostarp Krievijas, Japānas un Ķīnas. Tādā veidā viltojumu būtu viegli atklāt, taču pētnieki atzina, ka paraugu sastāvs sakrīt ar iepriekš Antarktikā atrastajiem akmeņiem, bet ar vienu būtisku atšķirību.

Laužoties cauri atmosfēras blīvajiem slāņiem, meteorītu ārpuse berzes ietekmē sakūst. NASA astronautu atvestajiem paraugiem tādu karstuma ietekmes pazīmju nav, kas norāda, ka tie nevarēja no kosmosa atlidot patstāvīgi.

Tags

ASV Kosmoss NASA Zinātne

Comment Form