Francijas prezidentam Emanuelam Makronam savā pirmajā Āzijas vizītē dodoties uz Ķīnu ir vairāki mērķi, taču abu lielvaru attiecības vienlaikus ir cerību pilnas un neskaidras, norāda Japānā bāzētais medijs "The Diplomat".
Makrona izvēle doties uz Ķīnu var šķist pašsaprotama – tā ir otra lielākā ekonomika pasaulē, tās "jostas un ceļa" jeb "jaunā Zīda ceļa" iniciatīva piedāvā plašas iespējas, turklāt Francijas reģionālā, kā arī globālā loma pēc "Brexit" ir augusi, un Makrons vēlas to nostiprināt. Tāpat abas valstis ir kodolvalstis un abas ir ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles.
Savstarpēja sadarbība abām lielvarām ir nepieciešama arī kā atsvars ASV. Francija tādējādi vēlas audzēt savus un Eiropas muskuļus laikā, kad ASV ietekme pasaulē mazinās. Savukārt Ķīnai nepieciešams ietekmīgs partneris, kas pretstatā ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai politikai atbalstītu mierīga dialoga stratēģiju tādos jautājumos kā Ziemeļkorejas kodolprogramma.
Par spīti šīm kopīgajām interesēm abu valstu vēlmes ne visos jautājumos sakrīt. Piemēram, Francijas prezidentam ir ļoti uzmanīgi jālavierē, lai Ķīna nekļūtu par tās ekskluzīvu partneri reģionā. Bijusī koloniālā impērija Dienvidaustrumāzijā joprojām saglabājusi būtisku ietekmi, un tās mūsdienu stratēģiskajās interesēs ir saglabāt sadarbību ar pārējām reģiona valstīm, lai ierobežotu Ķīnas aizvien neatlaidīgāk uzspiesto ietekmi pār tām.
Turklāt Francija ir vienīgā Eiropas valsts ar teritoriālajām interesēm Klusā okeāna Austrumu piekrastē, atzīmē "The Diplomat". Citu starpā tai ir noslēgti militārās sadarbības līgumi ar Austrāliju, Indonēziju un Indiju. Francijas militārās rūpniecības uzņēmumi iesaistīti arī reģiona valstu aizsardzības spēju palielināšanā, turklāt franči Ķīnas spēku ierobežo, arī izmantojot savu ietekmi ANO un Eiropas Savienībā, atzīmē medijs.
Mērķu sadursme jūtama arī abu lielvaru ekonomiskajās interesēs. Francija vēlas samazināt tirdzniecības defīcītu starp abām valstīm, bet Ķīna, lai gan tā ir ekonomisks smagsvars, spēj nodrošināt iekšēju politisko kontroli, tikai saglabājot augstus eksporta apjomus.
Tāpat Francija vēlas stingrāk kontrolēt Ķīnas investīcijas. Pašlaik vienas partijas pārvaldītā valsts tās ir gatava novirzīt visās nozarēs, kuras vien spēj veicināt pašu izaugsmi, bet franči baidās no to negatīvās ietekmes sensitīvākajās nozarēs.
Ķīna, cenšoties spēlēt lielvaras lomu, vēlas lai abu valstu attiecības pilnībā kalpotu tās prioritātēm, bet Francijas ekonomiskie un stratēģiskie mērķi Āzijā aptver sadarbību ar dažādiem reģiona spēlētājiem. Attiecīgi Emanuela Makrona vizītes un turpmāko attiecību sasniegumus varēs vērtēt pēc tā, cik prasmīgi Francijas līderis spēs noturēt balansu starp reģiona spēlētājiem.
