Vai, zaudējot Baltkrieviju, Kremlis var zaudēt arī Kaļiņingradu?

Baltkrievijā jau ilgāk nekā mēnesi nerimst plaši protesti pret līdzšinējo prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas likuši viņam meklēt atbalstu Maskavā. Analītiķi un politologi nebeidz spriest un spekulēt, kā Kremlis rīkosies un vai Baltkrievija neizbēgami nenonāks pilnīgā Krievijas kontrolē. Daži vērotāji uzsver, ka, vērtējot Kremļa apsvērumus, Baltkrievijas jautājums skatāms sasaistē ar Kaļiņingradu.

Jau pagājušā gada nogalē eksperti brīdināja, ka Baltkrievija var kļūt par jaunu krīzes centru Eiropā, un norādīja uz briestošām pārmaiņām valstī. Toreiz gan analītiķi balstījās uz tā laika notikumiem un Lukašenko mēģinājumiem koķetēt ar Rietumiem.

Lukašenko ne vien brīdināja, ka Krievija vēlas Baltkrieviju aprīt, un uzstāja, ka viņa vadītā valsts negrasās kļūt par daļu no "brālīgās Krievijas", bet pat atļāvās spekulēt, ka Krievijai netīkamā NATO nepacietīs Baltkrievijas suverenitātes apdraudējumu.

Vēl dažus gadus pirms tam Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijai nav vajadzīga Krievijas militārās aviācijas bāze tās teritorijā, ko Kremļa saimnieks Vladimirs Putins uzdeva ierīkot jau 2015. gadā.

Analītiķi jau sen bija vienisprātis, ka Krievija nevēlas izlaist Baltkrieviju no savas ietekmes sfēras un vēlas caur ciešāku integrāciju tā sauktās apvienotās valsts ietvaros iegūt lielāku kontroli. Lukašenko, kurš jau izsenis balansē starp draudzību ar Maskavu un publiski paustu vēlmi normalizēt attiecības ar Rietumiem, tādā veidā kaulējoties par lielākiem ekonomiskajiem labumiem no Krievijas, Kremļa izpratnē nav pats uzticamākais partneris.