ASV un Austrālija ir atteikušās parakstīt Kioto protokolu, kas stājās spēkā februārī, jo, pēc valstu domām, tajā netaisnīgi nav iekļautas tādas strauji attīstošās valstis kā Indija un Ķīna. Dienvidkoreja līgumu ir ratificējusi.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka Kioto protokols neaizvedīs pasauli tur, kur tā vēlas nokļūt... Mums ir jāatrod kaut kas tāds, kas darbotos labāk... Austrālija strādā pie šāda līguma izstrādes sadarbībā ar partneriem visā pasaulē,” teica Kembels.
Kāds anonīms valdības pārstāvis informē, kainformācija par paktu, kas saucas “Āzijas un Klusā okeāna valstu savienība videi draudzīgai attīstībai un tīram klimatam” (Asia-Pacific Partnership for Clean Development and Climate), tiks oficiāli laista klajā šīs nedēļas laikā.
“Mums ir nepieciešams palielināt enerģijas daudzumu, ko patērēs pasaule, un samazināt nelabvēlīgo gāzu emisiju. Tam ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, to izveide un ieviešana attīstības valstīs,” teica Kembels.
“Šādu tehnoloģiju attīstība un to ieviešana ir jāveic cik ātri vien iespējams, un tam nepieciešama daudz noteiktāka un efektīvāka darbība, par kādu Kioto protokola dalībnieki nevarētu pat sapņot.”
Kembels ir pārliecināts, ka Kioto līguma ietvaros gāzu emisijas apjomi palielināsies par 40%, savukārt zinātnieki informē, ka globālās sasilšanas ietekmes ierobežošanai tās nepieciešams samazināt par 50%.
Austrālijas laikraksti ziņo, ka piecas valstis, kas piekritušas parakstīt jauno protokolu, ir atbildīgas par aptuveni 40% no kopējā gāzu emisiju apjoma.
ANO zinātnieku grupa ir izpētījusi, ka līdz 2100.gadam vidējā temperatūra uz Zemes palielināsies par 1,4 līdz 5,8 grādiem pēc Celsija, un tas izraisīs vēl vairāk plūdu, sausuma periodu, ledāju kušanu un tūkstošiem sugu iznīcību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
