Taču šī "vaina ir vēl dziļāka" protestantu denominācijās, uzsvērts dokumentā, kas, domājams, vēl vairāk sarežģīs Vatikāna attiecības ar citām kristiešu baznīcām.
"Neskatoties uz faktu, ka šī mācība nav nodarījusi lielu kaitējumu..., tomēr ir grūti rast iespēju uz viņiem attiecināt apzīmējumu "baznīca"," norādīts Vatikāna izplatītajā dokumentā, kurā atkārtoti izklāstīts viedoklis, kas bija atrodams pretrunīgi vērtētajā tekstā "Dominus Iesus", ko 2000.gadā sagatavoja kardināls Jozefs Ratcingers, kurš, 2005.gada aprīlī kļūstot par pāvestu, pieņēma Benedikta XVI vārdu.
Jaunajā Vatikāna dokumentā norādīts, ka baznīca vēlējusies uzsvērt iepriekš pausto, jo daži katoļu teologi to joprojām pārprot.
Otrdien izplatītais dokuments jau ir otrais gadījums pēdējo četru dienu laikā, kad Vatikāns stingri uzsvēris sekošanu katoliskajai tradīcijai. Sestdien tika atjaunota latīņu mises lietošana līdztekus modernajai liturģijai.
Vienlaikus jaunajā dokumentā uzsvērts, ka dialogs ar citām kristīgajām denominācijām joprojām ir "viena no katoļu baznīcas prioritātēm".
Dokuments, kuru izdevis Benedikta sekotājs Ticības doktrīnas kongregācijas vadītāja amatā kardināls Viljams Levada, papildina dekrētu par latīņu mises atjaunošanu un tā mērķis ir labot "kļūdainās un divdomīgās" Otrā Vatikāna koncila interpretācijas.
Otrais Vatikāna koncils notika no 1962. līdz 1965.gadam, un baznīcas reformisti to tulko kā norobežošanos no pagātnes, kamēr konservatīvie, viņu skaitā arī Benedikts, to interpretē kā iepriekšējās 2000.gadus ilgās katoļu tradīcijas turpinājumu.
Dokumentā atzīts, ka arī citām kristīgajām denominācijām piemīt "daudzi svētdarīšanas un patiesības elementi", taču uzsvērts, ka tikai katolicismam piemīt visi patiesas Kristus baznīcas elementi.
Ticības doktrīnas kongregācijas sekretāra vietnieks tēvs Augustīns Di Noja norādīja, ka dokuments nemaina Vatikāna uzticību ekumēniskajam dialogam, bet domāts katoļu identitātes nostiprināšanai šajā dialogā.