Pētnieki un ebreju organizācijas jau gadu desmitiem vēlas pāvesta arhīva atvēršanu. Tas iever virkni vēstuļu un citu dokumentu no Pija XII laika Svētajā Krēslā (1939 – 1958).
Kritiķi Piju XII dažkārt dēvē par "Hitlera pāvestu", jo viņš zinājis par nacistiskās Vācijas uzsākto ebreju iznīcināšanu, taču nav rīkojies. Savukārt Vatikāns norāda, ka Pijs aizkulisēs strādājis pie ebreju glābšanas, skaidro raidsabiedrība BBC.
Parasti Vatikāns dokumentus pētniekiem pieejamus padara tikai 70 gadus pēc pāvesta nāves. Pijs XII mira 1958. gadā. Taču pāvests Francisks ir paātrinājis atvēršanu. Neskaidrības par bijušā pāvesta attieksmi pret holokaustu novedušas pie tā, ka ir apturēta viņa iecelšanas svēto kārtā.
Lēmumu atvērt arhīvu pāvests Francisks pieņēma pērn. "Baznīca nebaidās no vēstures," paziņoja Francisks. Pāvests uzsvēra, ka Pija XII laiku pāvesta krēslā pavadīja nopietnas grūtības un smagi lēmumi, kas dažiem varētu šķist kā atturība.
Arhīvs ietver miljoniem dokumentu no Otrā pasaules kara laika, kas sadalīti 121 sadaļā atkarībā no tematikas.
"Nav šaubu, ka pāvests zināja par ebreju slepkavībām," aģentūra AFP citē vēsturnieku un Pija XII speciālistu Herbertu Volfu.
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados kardināls Eudženio Marija Džuzepe Džovanni Pačelli kā Svētā Krēsla vēstnieks Vācijā bija liecinieks nacistu nākšanai pie varas. Pēc tam viņš kļuva par Romas pāvestu Piju XII.
Ir zināmas jezuītu sūtītas vēstules pāvestam, kurās viņš informēts par nacistu koncentrācijas nometnēm, taču pētniekiem nav zināms, ko pāvests uz tām atbildējis un kā reaģējis.
Tāpat vēsturniekiem ir daudz jautājumu par tā saukto "žurku ceļu" – ar katoļu garīdznieku palīdzību nodrošinātu nacistu kara noziedznieku bēgšanu uz Dienvidameriku pēc kara.
