Dānijas galvaspilsētā notiekošajā ANO klimata samitā panākta sākotnējā vienošanās par globālās temperatūras pieauguma ierobežošanu līdz 1,5 vai 2 grādiem pēc Celsija, liecina piektdien ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais dokuments.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Striktākos mērus atbalsta mazās salu valstis, kā arī vairākas Āfrikas valstis, kuras tieši apdraud klimata izmaiņu radītās sekas.

Mazo salu valstu alianses (AOSIS) 42 valstu apvienība ceturtdien atkārtoti pauda aicinājumu vienoties par juridiski saistošu līgumu, kas globālo sasilšanu ierobežo līdz maksimums 1,5 grādiem pēc Celsija.

Turpretī bagātās valstis un strauji augošās ekonomikas - Ķīna, Indija un Brazīlija - iestājas par mēriem, kas globālo temperatūru pieaugumu ierobežo līdz 2 grādiem pēc Celsija.

Šādu plānu iesniegs valstu vides ministri, un to paredzēts apstiprināt 18.decembrī.

"Tās patiesi ir lieliskas ziņas, ka mums tagad ir viens teksts, uz ko koncentrēties. Tas ir labs solis uz priekšu," pārliecināta dabas aizstāvju organizācijas "Greenpeace" aktīviste Kaisa Kosonena. "Tagad mums pie tā ir jāstrādā. Ir daudzas iespējas. No šī teksta iespējami ļoti daudzi iznākumi."

Ja viss noritēs, kā plānots, nākamgad varētu notikt Klimata izmaiņu vispārējo konvencijas (UNFCCC) dalībvalstu tikšanās, lai pārrunātu līguma svarīgākos punktus.

Savukārt globālā vienošanās tad varētu stāties spēkā ar 2013.gadu, kad būs beidzies pašreiz spēkā esošais Kioto protokols.

Kā liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais teksts, tajā iekļauti vairāki varianti, kas liecina par vēl esošām domstarpībām: "Puses sadarbosies, lai novērstu bīstamas klimata izmaiņas, ievērojot konvencijas galveno mērķi un atzīstot [plaši izplatīto zinātnisko uzskatu], ka globālā vidējā gaisa temperatūra, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas datiem, nedrīkst pārsniegt [2 C] [1,5 C]."

Līguma sākotnējā tekstā arīdzan norādīti trīs globālo izmešu samazināšanas mērķi līdz 2020.gadam: 50%, 80% vai 95%, salīdzinot ar 1990.gadu.

Industriālās valstis atbalsta ieceri par emisijas samazinājumu 50% apmērā, savukārt strauji augušās ekonomikas, it īpaši Ķīna, iebilst pret jebkādiem mērķiem, ja bagātās valstis nepiekritīs uzņemties lielāko daļu nastas.

Kā liecina vienošanās uzmetums, bagātās valstis, kuras atzīst savu vēsturisko atbildību, apsver iespēju CO2 izmešus līdz 2050.gadam samazināt robežās no 75% līdz 85%, "vismaz no 80% līdz 95%" vai par "vairāk nekā 95%," salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem.

Līguma teksts paredzēts kā turpinājums Kioto protokolam, starp kura dalībvalstīm nav ASV.

Emisijas samazināšanas mērķi ASV, kā arī juridiski nesaistoši noteikumi jaunattīstības valstīm, visticamāk, tiks iekļauti UNFCCC pielikumā.

Savukārt attiecībā uz finanšu atbalstu nabadzīgo valstu cīņai ar globālo sasilšanu dokumenta uzmetumā nav minētas konkrētas summas.

Bagātās valstis iepriekš vienojušās, ka turpmāko trīs gadu laikā nabadzīgo valstu atbalsta fonds sasniegs 10 miljardus dolāru (4,72 miljardus latu).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form