Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pirmdien publicētajā oficiālajā ziņojumā atzina, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarējis līdzšinējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, nav atbildušas starptautiskajiem demokrātiskajiem standartiem.
EDSO pārstāvji svētdien novēroja vēlēšanu gaitu Baltkrievijā un organizācijas oficiālajā ziņojumā teikts, ka vēlēšanas "neatbilda EDSO nosacījumiem par demokrātiskām vēlēšanām un Eiropas Padomes standartiem".

Lukašenko svētdien notikušajās vēlēšanās ieguvis 75,6 procentus balsu, bet viņa galvenais sāncensis - opozīcijas kandidāts, arodbiedrību līderis Vladimirs Gončariks 15,39 procentus balsu, liecina oficiālie dati.

Taču EDSO, kas vēlēšanu gaitas novērošanai uz Baltkrieviju bija nosūtījusi 300 no 700 starptautiskajiem novērotājiem, kuri novēroja vēlēšanas, nepasludināja balsošanas datus par nelikumīgiem, jo uzsvēra, ka nepieciešams novērst Baltkrievijas izolēšanu.

"Valsts izolēšana nav Baltkrievijas tautas interesēs, un tā neveicinās demokrātiskas attīstības nostiprināšanos," teikts ziņojumā.

Novērotāju misija "atbalsta un atzinīgi novērtē plurālistiskas sabiedrības veidošanos, kas ir pamats demokrātisku politisko struktūru attīstībai, kura pārstāv visus iedzīvotāju segmentus", piebilsts ziņojumā.

Starptautiskā sabiedrība lielākoties izvairās no kontaktiem ar Baltkrieviju lielākoties Lukašenko autoritārās politikas dēļ.

Galvenais EDSO novērotājs Baltkrievijas vēlēšanās Hanss-Georgs Vīks paziņoja, ka valsts prezidenta vēlēšanās notikusi krāpšana.

Vācijas sabiedriskajai raidkompānijai "Bayerischer Rundfunk" Vīks paziņoja, ka vairākās vietās novērotāji nav varējuši iekļūt vēlēšanu iecirkņos.

Novērotāji "varēja vienīgi sekot balsu skaitīšanai no attāluma, bet nevarēja to apstiprināt un pamatīgi novērot", sacīja Vīks.

Pēc viņa teiktā, piemēram, Minskā Lukašenko un Gončariks saņēma aptuveni vienādu balsu skaitu, lai oficiāli tika ziņots, ka Lukašenko galvaspilsētā ieguvis 75 procentus balsu.

"Rezultāti krietni vien atšķiras no tiem, kurus līdz šim paziņojusi vēlēšanu komisija," paziņoja Vīks.

Atbildot uz Lukašenko draudiem izraidīt viņu no valsts kā spiegu, Vīks sacīja, ka viņam ir skaidrs uzdevums - atrasties valstī, lai veicinātu demokrātisku institūciju attīstību.

"Lukašenko tas nepatīk, jo viņš nevēlas atkāpties no savas autoritāri orientētās varas, kas neatbalsta šos standartus," viņš teica, piebilstot, ka brīvprātīgi valsti neatstās.

Gončariks pirmdien paziņoja, ka lūdzis vēlēšanu komisiju anulēt vēlēšanu rezultātus balsošanā pieļauto "milzīgo pārkāpumu" dēļ un aicināja starptautisko sabiedrību neatzīt vēlēšanu rezultātus.

61 gadu vecais arodbiedrības vadītājs apsūdzējis 47 gadus veco Lukašenko, kas vadījis valsti kopš 1994.gada, savu "balsu skaita dubultošanā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!