Foto: RIA Novosti/Scanpix
Svētdien, 25. oktobrī, Ukrainā iedzīvotāji dosies balsot par sev tīkamiem kandidātiem pašvaldību vēlēšanās – nepilnus divus gadus kopš 2014. gada tautas protestos tika gāzts prezidents Viktors Janukovičs. Portāls 'Delfi' sekos līdzi vēlēšanu norisei klātienē un informēs par svaigākajiem jaunumiem no notikuma vietas.

Jau tagad ir skaidrs, ka šīs vēlēšanas, kurām teorētiski vajadzētu pabeigt varas maiņu pēc revolūcijas, izcelsies ar augstu konkurenci un iespējamu krāpšanos.

Uz deputātu un mēru amatiem reģionos, rajonos, pilsētās un ciemos pretendē vairāk nekā 350 000 kandidāti (uz 168 450 vietām) no 132 partijām, kā arī neatkarīgie, liecina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dati.

2014. gada maijā tika ievēlēts jaunais prezidents Petro Porošenko, bet oktobrī tauta balsoja par jauno parlamentu. Taču reģionālās un vietējās varas ar atsevišķiem izņēmumiem turpināja darbu kā ierasts, laikrakstā "Kyiv Post" skaidro Ukrainas politikas eksperte Velentīna Romanova.

Kijevu un citas pilsētas piepilda partiju plakāti un politiskās diskusijas, raksta laikraksts "The Guardian". Pusotru gadu pēc Maidana revolūcijas, kurā tika pieprasīta daudz vairāk tautu pārstāvoša politika, likmes vēlēšanu sacensībās ir augstas, bet vēl nekur nav pazuduši "netīrie triki" un cinisms, ar ko Ukrainas politikas sistēma bija pazīstama pēdējos 20 gadus.

Tiek prognozēts, ka 25. oktobra vēlēšanas būs "visnetīrākās un kriminālākās Ukrainas vēsturē – katastrofāli netīras pat priekš Ukrainas", skaidro žurnālists un daudzkārtējs Ukrainas vēlēšanu novērotājs no Latvijas Imants Liepiņš.

Foto: RIA Novosti/Scanpix

Šīs vēlēšanas reizē ir kā referendums jaunā prezidenta Petro Porošenku valdīšanas akceptam un cīņa par varu un ietekmi starp oligarhiem un biznesa klaniem, kas joprojām dominē Ukrainā, raksta "The Guardian". Porošenko kritiķi uzskata, ka viņš ir darījis par maz, lai apkarotu oligarhus un viņu ietekmi politikā.

Viena no partijām, kas sola Ukrainas atbrīvošanu no oligarhu tvēriena, ir patriotiski pozicionētais politiskais spēks "Ukrop" ("ukrop" - "dille" krievu valodā; tā prokremliskie separātisti sauc Ukrainas spēkus Donbasa konfliktā). Taču aiz šīs partijas stāv oligarhs un bijušais Dņepropetrovskas apgabala gubernators Igors Kolomoiskis.

Lai gan viens no Ukrainas bagātākajiem cilvēkiem ar brīvprātīgo bataljonu finansēšanu ieņēma nozīmīgu lomu separātisma apkarošanā, nav šaubu, ka viņa galvenais mērķis ir aizstāvēt sava biznesa intereses, "The Guardian" atsaucas uz politisko analītiķi Volodimiru Fesenko.

Vislielākās izredzes gūt panākumus "Ukrop" partijai ir Kolomoiska varas bāzē Dņepropetrovskā. Te viņiem gaidāma sīva sāncensība ar Opozīcijas bloku – Janukoviča partijas paliekām.

Foto: RIA Novosti/Scanpix

"Tagad tiks izmantoti visi vecie triki, un mēs varam gaidīt ļoti sīvu sāncensību, iespējams, pat vardarbību," stāsta Fesenko. Daudzas partijas ir reģistrētas ar nosaukumiem, kas ļoti līdzinās jau esošajām partijām, lai maldinātu vēlētājus, tāpat darbojas vecā vēlētāju uzpirkšanas taktika.

"Ja agrāk cilvēkiem vienkārši deva naudu, tad tagad ir gadījumi, kad izdala elektroniskās dāvanu kartes tērēšanai noteiktos veikalos – sākumā tiek saņemta puse summas, bet kandidāta uzvaras gadījumā uz kartes tiks uzlikta otra puse," skaidro Fesenko.

Tikmēr Romanova stāsta, ka partiju lielā daudzveidība nebūt nenozīmē, ka pie varas nāks jauni cilvēki. Daudzas partijas ir savstarpēji saistītas, bet kandidāti viegli maina savu partejisko piederību, un galu galā ir liela iespēja, ka pie varas var palikt tie paši cilvēki, viņa prognozē.

Vēlēšanas notiks visā Ukrainā, izņemot Krievijas anektēto Krimu un kaujinieku kontrolētās Ukrainas austrumu teritorijas, kā arī tām pieguļošās Ukrainas kontrolē esošās vietas, kur pastāv lieli uzbrukumu un teroraktu draudi.

25. oktobra vēlēšanas ir pirmās, kuras darbosies saskaņā ar jauno likumu. Tajā no trīs uz pieciem procentiem palielināts slieksnis, lai kandidāts tiktu uzskatīts par ievēlētu, ir aizliegts veidot politiskos blokus un vienam kandidātam startēt no vairākiem sarakstiem.

Ir ieviesta iespēja balsot gan par partiju, gan īpaši atzīmēt sev tīkamo kandidātu mēra amatam. Partiju sarakstos vismaz 30% kandidātu ir jābūt sievietēm.

Lai noskaidrotu uzvarētāju uz mēra krēslu katrā pilsētā, nepieciešamības gadījumā likums paredz rīkot vēlēšanu otro kārtu, kurā sacentīsies divi atbalstītākie kandidāti ar līdzīgu balsu skaitu pēc pirmās balsojuma kārtas.

Infografika no "Ukraine Crisis Media Center". Pilnā izmērā šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!