Venecuēlas varasiestādes aizturējušas 131 cilvēku, kas apsūdzēti par mēģinājumu sabotēt prezidenta Nikolasa Maduro īstenotās reformas smagās ekonomiskās krīzes mīkstināšanai, paziņojis valsts ģenerālprokurors Tareks Viljams Saabs.
Pēc viņa teiktā, aizturēto vidū ir vairāki lielu tirdzniecības tīklu direktori, kas apsūdzēti par "spekulēšanu un pamatproduktu uzkrāšanu", kuriem valdība noteikusi fiksētas cenas. Aizturētie apsūdzēti par mēģinājumu "destabilizēt ekonomiku", piebilda Saabs.
Maduro uzsācis reformas, lai izbeigtu četrus gadus ilgstošo recesiju un apturētu hiperinflāciju, kas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, šogad Venecuēlā sasniegs miljonu procentu.
Viens no šiem soļiem ir fiksētu cenu noteikšana 25 pamatproduktiem, ieskaitot liellopu gaļai, vistas gaļai un olām, kas pēc tam pazuduši no lielveikalu plauktiem. Valdība apgalvo, ka par cenām tika panākta vienošanās sarunās ar uzņēmējiem un tika ņemtas vērā ražošanas izmaksas, taču arodbiedrība "Consecomercio" norāda, ka konsultācijas notikušas ar tikai 35 kompānijām un tās nepārstāv visu nozari.
Produktu deficīta dēļ simtiem veikalu slēguši savas durvis. Kā norāda "Consecomercio", vēl pirms Maduro "reformām" šogad aizvērušies 40% veikalu.
Kopš 2015. gada Venecuēlu ir atstājuši apmēram 1,6 miljoni tās pilsoņu, bēgot no Maduro režīma izraisītās ekonomikas krīzes. Venecuēlas kreisais režīms apgalvo, ka ekonomiskā krīze ir viltus ziņas un "labējo sazvērestība", un vaino valsts nelaimēs sankcijas, kuras pret Venecuēlu ir noteikušas ASV un ES.
