Venecuēla ceturtdien aicināja ASV sākt sarunas par abu valstu politiskajām domstarpībām un apliecināja gatavību palīdzēt cīņā pret terorismu un narkotiku kontrabandu un turpināt naftas piegādi ASV tirgū.
ASV amatpersonas šīs apsūdzības noraida kā "mežonīgas un smieklīgas".
Ranhels žurnālistiem teica, ka Venecuēlas un ASV attiecību problēmai ir politisks raksturs. "Mēs vairākkārt esam aicinājuši ASV sēsties pie sarunu galda un apspriest mūsu politiskās domstarpības demokrātiskā un civilizētā veidā un uz vienlīdzīgiem pamatiem," viņš teica pēc savas runas parlamentā. "Taču amerikāņi to līdz šim nav vēlējušies darīt."
ASV vēstnieks Venecuēlā Viljams Braunfīlds vairākkārt mēģinājis sākt dialogu ar Čavesa valdību, bet sadūries ar grūtībām. Kopš Braunfīlda ierašanās Karakasā vairāk nekā pirms sešiem mēnešiem tikuši noraidīti vairāk nekā desmit viņa lūgumi tikties ar ministriem. "Tika noraidīts faktiski katrs lūgums tikties ar kādu ministru," aģentūrai "Reuters" teica ASV vēstniecības pārstāvis.
Neraugoties uz apsūdzību plūdiem par ASV naidīgajiem nodomiem, amatpersonas saka, ka Venecuēla neplāno atteikties no savas lomas kā viena no pieciem galvenajiem jēlnaftas un naftas produktu piegādātājiem ASV.
"Mums nav problēmu ar ASV, piemēram, naftas piegādē, narkotiku apkarošanā vai cīņā pret terorismu," teica Ranhels.
Kad žurnālisti neatlaidīgi pieprasīja Ranhelam sniegt pierādījumus, kas liecinātu par ASV plāniem gāzt vai nogalināt Čavesu, viņš teica, ka Vašingtona bieži grāvusi kreiso valdības Latīņamerikas valstīs.
Kopš ievēlēšanas 1998.gadā nacionālists Čavess nokaitinājis Vašingtonu, draudzējoties ar komunistiskās Kubas prezidentu Fidelu Kastro, veicinot augstas naftas cenas OPEC un kritizējot ASV tirdzniecības un drošības politiku kā "imperiālistisku".
Savukārt ASV amatpersonas izraisījušas Čavesa sašutumu, nodēvējot viņu par destabilizējošu spēku Latīņamerikā un apsūdzot viņu marksistu nemiernieku atbalstīšanā, politisko oponentu vajāšanā savā valstī un runas brīvības un demokrātijas ierobežošanā.