10 mēnešus ilgušajā kaujā Francijas ziemeļos netālu no Verdenas gāja bojā 300 tūkstoši vācu un franču karavīru, vēl simti tūkstoši tika ievainoti. Kauja noslēdzās 1916. gada decembrī. Kaujas vietā izveidots memoriāls kritušo piemiņai, kas tiek uzskatīts par Vācijas un Francijas mierizlīguma simbolu.
Piemiņas pasākuma augsto līmeni apliecina Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles piedalīšanās. 1984. gadā pie kritušo kapiem simboliski sarokojās toreizējais Francijas prezidents Fransuā Miterāns un Vācijas kanclers Helmūts Kols.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušajos piemiņas pasākumos starp aptuveni 1000 militāro rekonstruktoru no septiņām valstīm bija arī militārās vēstures kluba "Latviešu karavīrs" biedri, portālu "Delfi" informē biedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Jērums.
"Soļojām svinīgajā parādē pa Verdenas ielām līdz monumentam kritušajiem karavīriem," par 15 latviešu gaitām Verdenā stāsta Jērums. Tāpat notikuši piemiņas pasākumi un goda sardzes kritušo kapos, bet Verdenā bija izveidota militārā pilsētiņa, kur interesenti varēja iepazīties ar Pirmā pasaules kara laika karavīru sadzīvi un bruņojumu.
Programmā sākotnēji paredzētā kaujas rekonstrukcija pēdējā brīdī atcelta drošības apsvērumu dēļ, sarunā ar "Delfi" atklāj Jērums.
"Latviešu karavīrs" sākotnēji pasākumā plānoja piedalīties latviešu strēlnieku formastērpos, jo Verdenā karojušas arī atsevišķas Krievijas impērijas armijas vienības, skaidro Jērmus, taču pasākuma organizatori vēlāk plānus mainījuši, un latvieši uz Franciju devās vācu armijas mundieros.
"Latviešu karavīrs" ir organizējis un piedalījies aptuveni 90 militārās rekonstrukcijas pasākumos, taču Verdenas kaujas simtgades pieminēšanu Jērums sauc par lielāko un nozīmīgāko sarīkojumu ārpus Latvijas, kur klubs piedalījies. Tas ir gan divu lielu Eiropas nāciju izlīguma simbols, gan valstiska mēroga notikums, viņš pamato.
"Nozīmīgākais ir tas, ka publiskās runās un medijos tika pieminēts Latvijas vārds," Jērums izceļ brauciena uz Franciju nozīmību. Verdenā pie monumenta kritušajiem karavīriem tika iedegti goda lukturi, tostarp ar Latvijas karodziņu.
"Mēs bijām labā līmenī, franči bija apmierināti ar letiņiem," stāsta Jērums, skaidrojot, ka, piemēram, kauju rekonstrukcijā latviešiem pieredze ir pat lielāka, nekā franču kolēģiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
