Pakrītot skrējiena laikā, 24 gadus vecajam austrālietim tika sadragāts žoklis, un viņš nogādāts slimnīcā, taču ārsti norādījuši, ka viņa stāvoklis nav nopietns.
36 gadus vecais šveicietis savukārt savainojis potīti.
Pēc spāņu mediju sniegtās informācijas, vieglus ievainojums guvis kāds spāņu skrējējs no Madrides, taču vietējās slimnīcās šī informācija nav apstiprināta.
Otrdien, pirmajā skrējienā ievainojumus guva četri cilvēki - divi Spānijas pilsoņi, kāds skots un amerikānis.
Katru gadu jūlijā simtiem drosminieku cenšas noskriet 500 kilogramus smagus vēršus festivālā par godu Pamplonas aizgādnim Svētajam Ferminam.
Kopš 1924. gada skrējienos gājuši bojā 14 cilvēki. Katru gadu skrējienos ievainojumus gūst simtiem dalībnieku.
Katru rītu seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien 825 metrus uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā.
Vīrieši skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.
Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni sākušies 16. gadsimtā. Pasākums kļuva slavens no Ernesta Hemingveja 1926. gada romāna "Un saule lec", un tagad uz pilsētu, kur dzīvo 185 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstoši apmeklētāju no visas pasaules.
Bīstamie skrējieni ilgst tikai aptuveni 2,5 minūtes, un pieredzējušākie dalībnieki pirms tā skaita lūgšanu Svētajam Ferminam.
Aizvien lielākā apmeklētāju skaita dēļ dalībnieku un skatītāju risks palielinās, turklāt vietējie sūdzas, ka nepieredzējušie ārzemnieki apmeklē skrējienus pēc ballītēs pavadītām naktīm.
Nesenākais nāves gadījums notika 2003. gadā, kad tika nāvīgi ievainots 62 gadus vecs spānis, bet pirms tam 1995. gadā vērsis nodūra 22 gadus vecu amerikāni.
Savukārt dzīvnieku aizstāvji skrējienus nosoda, jo uzskata tos par vēršu spīdzināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
